Darbam dienvidu laukā vajadzētu noritēt pēc iespējas gudrāk un uzmanīgāk, strādājot tā, [139] kā to darīja Kristus. Ļaudis ātri vien sapratīs, kāda ir jūsu pārliecība par svētdienu un Sabatu, un sāks jautāt. Tad jūs tiem varat paskaidrot, bet ne tā, lai pievērstu uzmanību mūsu darbam. Jums nav jāliek šķēršļi darbam, strādājot svētdienās.
Atturēšanās no fiziska darba svētdienā vēl nav zvēra zīmes pieņemšana. (..) Lai vietās, kur pretestība tik stipra, ka tā par strādāšanu svētdienā jau robežojas ar vajāšanām, mūsu brāļi šo dienu visā pilnībā izmanto misijas darbam. — SW, 69.,70. (1895)
Piezīme: 1880-1890. gados Savienoto Valstu dienvidos jau pastāvēja visai stingrs svētdienas likums.
Ja tie atnāks un jums teiks: "Pārtrauciet savu darbu un visus neatliekamos pienākumus svētdienā", es nevarēšu sacīt: "Turpiniet pildīt savus pienākumus", jo starp Dievu un jums taču nav nekādu domstarpību. — Ms, 163. (1898)
Nekad nevajadzētu domāt, ka mums ir pienākums uztraukt svētdienu godājošos kaimiņus, pieliekot īpašas pūles parādīt savu neatkarību, strādājot šajā dienā. Arī mūsu māsām drēbes nav jāmazgā tieši svētdienā. — 3SM, 399. (1889)