Lai nodrošinātu sev atbalstu un popularitāti, likumdevēji pakļausies
prasībai ieviest svētdienas likumu. (..) Ar [133] noteiktu dekrētu
uzspiežot pāvestības iestādījumu, kas prasa pārkāpt Dieva baušļus, mūsu
nācija pilnībā atteiksies no taisnības. (..)
Kā Romas karaspēka tuvošanās bija zīme mācekļiem par draudošo
Jeruzālemes izpostīšanu, tā šī atkrišana būs par zīmi mums, ka ir
sasniegta Dieva pacietības robeža. — 5T, 451. (1885)
Mums jāieņem noteikta nostāja, lai pirmo nedēļas dienu nepagodinātu līdzīgi Kunga Sabatam, jo tā nav Jehovas svētītā un iesvētītā diena un, godinot svētdienu, mēs nostājamies lielā pievīlēja pusē. (..) Kad Kunga bauslība vairs nebūs spēkā un atkāpšanās būs kļuvusi par nacionālu grēku, Kungs pats darbosies savu ļaužu labā. — 3SM, 388. (1889)
Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošie ļaudis ir bijusi priviliģēta un svētīta tauta, bet, kad tie, atsakoties no protestantisma principiem un atbalstot pāvestību, ierobežos reliģijas brīvību, viņu netaisnības mērs būs pilns un Debesu grāmatās tiks atzīmēta "nacionāla atkrišana". — RH, 02.05.1893.