Mums nav jāizpatīk ļaudīm, kas savu iespaidu izlieto, lai ierobežotu reliģijas brīvību un veicinātu [128] sankcijas, kas cilvēkus spiestu ievērot svētdienu kā Bībeles Sabatu. Pirmā nedēļas diena nav tā, kuru vajadzētu tik ļoti godāt. Tas ir neīstais, viltus sabats, un Dieva ģimenes locekļiem nevar būt nekas kopējs ar ļaudīm, kas paaugstina šo dienu un pārkāpj Dieva bauslību, minot kājām Viņa iecelto Sabatu. Dieva ļaudīm nav jābalso par tādām personām, lai tās ieņemtu atbildīgus amatus valsts orgānos, jo, tā darot, tie kļūtu par viņu kalpošanas laikā pastrādāto grēku līdzdalībniekiem. — FE, 475. (1899)
Es ceru, ka attiecībā uz svētdienas likuma ieviešanu bazūnei tiks dota skaidra skaņa. Es domāju, ka vislabākais šajā gadījumā būtu rakstīt mūsu žurnālos par Dieva bauslības mūžīgo nemainību. (..) Mums šodien no savas puses jāizdara viss iespējamais, lai izjauktu svētdienas likuma pieņemšanu. — CW, 97.,98. (1906)