Mums ir pienākums darīt visu mūsu spēkiem iespējamo, lai šīs draudošās briesmas novērstu. (..) Uz vīriešiem un sievietēm gulstas milzīga atbildība saukt uz Kungu visos Zemes stūros, lūdzot, lai Dievs šo ļaunuma mākoni novērstu un Viņa darbs vēl dažus gadus varētu turpināties. — RH Extra, 11.,12.1888.
Ļaudīm, kas tur Dieva baušļus, jāpieliek pūles, lai saņemtu īpašu palīdzību, ko vienīgi Dievs var dot. Tiem [127] jādarbojas daudz nopietnāk, lai draudošo postu aizturētu, cik vien iespējams, ilgāk — RH, 18.12.1888.
Lai ļaudis, kas tur Dieva baušļus, šajā laikā neklusē, it kā tie radušos stāvokli varētu atzīt par labu . — 7BC, 975. (1889)
Mēs nerīkojamies pēc Dieva prāta, ja paliekam mierīgi sēdot un nedarām neko, lai aizsargātu sirdsapziņas brīvību. Uz Debesīm vajadzētu pacelties dedzīgām, nopietnām lūgšanām, lai šī nelaime novilcinātos, līdz mēs pabeidzam darbu, kas tik ilgi bijis pamests novārtā. Lūgsim visdziļākajā nopietnībā un tad strādāsim atbilstoši mūsu lūgšanām. — 5T, 714. (1889)
Daudzi sevi nomierina un patiesībā guļ. Viņi saka: "Ja jau ir pravietots par likumu, kas paredz piespiedu svētdienas svētīšanu, tad to arī izdos", un, nonākot pie tāda secinājuma, tie bezrūpībā gaida, mierinot sevi ar domu, ka bēdu laikā Dievs savus ļaudis aizstāvēs. Bet Dievs mūs neglābs, ja mēs nebūsim pielikuši visas pūles pabeigt Viņa uzticēto darbu. (..)
Kā uzticīgiem sargiem mums jāredz "zobens nākam" un jābrīdina, lai ļaudis nestaigātu neziņā, no kā tie varētu izvairīties, ja zinātu patiesību. — RH Extra, 24.12.1889.