Mums bija nepieciešama īpaša vieta skolai un sanatorijai,— tas ir viss, ko mēs varējām vēlēties. Dievs man parādīja zemi, kas atbilda mūsu iecerēm. Tur bija pietiekoši lielas platība gan skolai, gan sanatorijai, lai ēkas nebūtu sablīvētas cieši kopā. Ūdens un gaiss tajā vietā bija tīrs. Brīnišķīga straume plūda tieši cauri mūsu zemes gabalam no ziemeļiem uz dienvidiem. Tas bija lielāks dārgums pat par zeltu un sudrabu. Visas ēkas bija izvietotas augstākajās vietās, ar izcilu drenāžu un kanalizāciju.
Reiz mēs veicām ilgstošu ceļojumu pa dažādām Takoma Pārka daļām. Lielākā pilsētas daļā vēl bija saglabājies dabīgs mežs. Mājas nebija lielas un cieši kopā sabūvētas, bet ērtas un komfortablas. Visapkārt priedes, ozoli, kļavas un citi vērtīgi koki. Māju īpašnieki pārsvarā lietišķi cilvēki, kas pa lielākajai daļai kalpo dažādās valsts iestādēs Vašingtonā. No rītiem tie dodas darbā uz pilsētu, bet vakaros atgriežas savās mierīgajās dzīvesvietās.
Vajadzēja izvēlēties vietu izdevniecības biroja telpām, lai tās nebūtu tālu no vietējās pasta nodaļas, kā arī padomāt par lūgšanu namu. Šķiet, ka Takoma Pārks bija īpaši mums sagatavots un tā vien gaidīja uz mūsu iestādēm un strādniekiem. ST, 15.06.1904. [105]
Kungs man šo jautājumu atklāja vistiešākajā veidā. Batl-krīkā izvērsto izdevniecības darbu vajadzēja pārvietot tuvāk Vašingtonai. Un, ja pēc kāda laika Kungs teiktu: "Pārcelieties prom no Vašingtonas", — mēs tā arī darītu. — RH, 11.08.1903.