„Kas pats Sevi nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs
tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta” Galatiešiem 1:4.
Atdodot Savu dzīvību par pasaules dzīvību, Kristus uzcēla tiltu pār
bezdibeni, ko bija radījis grēks, un pievienoja šo grēkiem nolādēto zemi
kā provinci Debesu Visumam. Dievs izvēlējās šo zemi par Savu vareno
žēlastības darbu skatuvi. Kaut arī zemes iedzīvotāju dumpošanās dēļ, pār
zemi bija izteikts nosodošs spriedums, kaut arī Dieva likumu
pārkāpšanas dēļ arvien vairāk savilkās dusmu mākoņi, tomēr Debesīs
atskanēja kāda noslēpumaina balss: „Raugi, Es nāku… darīt Tavu prātu,
Mans Dievs” (Ps. 40:7-8). Mūsu galvotājs un vietnieks nāca no Debesīm un
paziņoja, ka Sev līdzi nesīs lielu un nenovērtējamu mūžīgās dzīvības
dāvanu. Piedošana piedāvāta visiem, kas no jauna pakļaujas Dieva
likumiem. Taču ir cilvēki, kas atsakās pieņemt „tā saka tas Kungs”. Tie
negrib godāt un cienīt Viņa likumus. Tie izdod stingrus cilvēcīgus
likumus pretēji „tā saka tas Kungs” un ar priekšrakstiem un piemēru vada
vīrus, sievas un bērnus grēkā. Cilvēcīgās pavēles viņi izceļ augstāk
par dievišķīgajiem likumiem. Šie nepaklausīgie pār sevi izsauc Dieva
nosodījumu un dusmas. Savelkas Dieva sodības mākoņi. Iznīcības līdzekļi
krājas no paaudzes uz paaudzi, un tomēr pastāvīgi palielinās atkrišana,
dumpošanās un nepakļaušanās Dieva likumiem. Dieva atlikušie ļaudis, kas
tur Viņa baušļus, sapratīs Daniela teiktos vārdus: „Daudzi taps šķīstīti
un tīrīti un kausēti, un tie bezdievīgie būs bezdievīgi, un tie
bezdievīgie visi to neliks vērā, bet tie prātīgie to liks vērā” (Dan.
12:10; Glika).
Sātans šo pasauli ir nosaucis par savu zemi. Šeit atrodas viņa
sēdeklis, un viņš savā pakļautībā tur visus, kas atsakās turēt Dieva
baušļus, un atmet skaidro „tā saka tas Kungs”. Tie stāv zem ienaidnieka
karoga, jo pasaulē ir tikai divas ļaužu šķiras. Viņi nostājas vai nu zem
paklausības karoga, vai zem nepaklausības karoga.
Jēzus tagad sūta vēsti kritušajai pasaulei. Viņš ar prieku pieņem
šķietami bezcerīgu materiālu – ļaudis, caur kuriem strādājis sātans, –
un tos dara par Savas žēlastības pavalstniekiem. Viņš priecājas glābt
tos no dusmām, kas nāks pār nepaklausīgajiem. – Manuskripts 41. 1898. g.
16. martā, „Dieva mīlestības mērs”.
[85]