„Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” Efeziešiem 4:32.
Mums sirdīs jākopj mīlestība. Mums nevajadzētu domāt ļaunu par
brāļiem. Vissaudzīgākā veidā mums vajadzētu domāt par brāļu vārdiem un
darbiem. Mums jābūt Bībeles kristiešiem. „Savas dvēseles šķīstījuši,
paklausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no
visas savas sirds un pastāvīgi” (1. Pēt. 1:22).
Mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret mūsu pašu dvēseļu pestīšanu.
„Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi” (2.
Kor. 13:5).
Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi paši pret sevi. Mums jājautā pašiem
sev, kāds ir mūsu domu un izjūtu raksturs, kāda ir mūsu daba, kādi ir
mūsu nodomi, vārdi un darbi. Mēs nevaram justies droši, ja pastāvīgi un
ar panākumiem necīnāmies pret pašu grēcīgo samaitātību. Mums jāvēro
sevi, vai esam priekšzīme kristīgā svētumā, vai atrodamies ticībā. Ja
mēs, pārbaudot savas sirdis Dieva Vārda gaismā, dziļi tās neizmeklēsim,
patmīlība liks mums domāt par sevi daudz labāk, nekā mums to vajadzētu
darīt. Nevajadzētu tā aizrauties ar citu cilvēku labošanu, ka aizmirstam
rūpēties paši par savām dvēselēm. Nevajadzētu būt tik dedzīgiem pret
mūsu brāļiem, ka šajā dedzībā aizmirstam darbu, kas jāpadara pie mums
pašiem. Mūsu stāvokli ne par matu labāku nepadarīs citu nepareizības.
Pašiem pie sevis jāpadara personīgs darbs, kuru nekādā gadījumā nedrīkst
atstāt nepadarītu…
Ja mūsos mājo Dieva mīlestība un žēlastība, tad tam atbilstošu
iespaidu mēs atstāsim arī uz citiem. Mēs ne ar ko nevaram lielīties.
Viss ir tikai labvēlīgā Pestītāja dāvana. Mums čakli jāveido pašiem
savas dvēseles. Mums jāstaigā pazemīgi. Mums nav vajadzīgs kara tērps,
bet gan miera un taisnības drēbes. Kaut Kungs mūs pamācītu, kā uzņemties
Viņa jūgu un nest Viņa nastas! Visu šajā lietā un šajā darbā var
paveikt ar laipnu un labvēlīgu garu. Mēs vienmēr varam būt laipni un
nekad nevajadzētu baidīties, ka par daudz tādi esam bijuši. Ir jāradinās
būt labu vēlošiem pret visiem cilvēkiem. – Vēstule 11. 1880. g. 15.
martā, kādai Vispasaules savienības amatpersonai.
[84]