„Apgaismotas gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa
aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot”
Efeziešiem 1:18.
Lai jūsu prāta acis tā tiek apgaismotas, ka tiktu skarta jūsu sirds,
un lai dvēseles templis tā tiek piepildīts ar dievišķo žēlastību un
līdzjūtību pret bojā ejošām dvēselēm, kas nekad nav dzirdējušas šo
vēsti, ka jūs tiktu pamodināti praktiski pūlēties viņu labā. Tā,
atvēruši acis ap mums esošo lauku praktiskām vajadzībām, mēs mācīsimies
sašaurināt mūsu pašu iedomātās vajadzības. Mūsu darbam misijas virzienā
jākļūst daudz plašākam. Mums tagad jādzīvo pašaizliedzīgāk un
uzupurīgāk, tā, kā to neesam darījuši nekad agrāk.
Tikai rosīgi pūloties piepildīt Dieva lietas vajadzības, mēs
nonāksim saskarē ar visa spēka Avotu. Tomēr, lai neviens nelolo domas,
ka ļaudīm, kas satvēruši patiesību, vairāk vajadzētu dot nekā ņemt. Jūsu
garīgie izdevumi nedrīkst pārsniegt jūsu garīgos ienākumus. Pirmais
vispilnīgākā mērā atkarīgs no otrā. Ja nebūs ienākumu, tad nebūs arī
izdevumu. Visinteresantākie un rosīgākie Dieva kalpi visos laikmetos ir
bijuši tie, kuru dievbijība bijusi vispraktiskākā un visdzīvākā. Viņu
garīgās vajadzības tika aizpildītas no nekad neizsīkstošā spēka Avota,
lai tad viņiem būtu ko dot citiem. Ja mēs pastāvīgi domāsim, kā
pagodināt tikai Dievu, tad mēs arī rūpēsimies par savas personīgās
dievbijības padziļināšanu.
Draud briesmas, ka, izvēršot vispusīgu reliģisku aktivitāti, mūsu
dievbijība nekļūs dziļāka, bet gan seklāka. Draud briesmas, ka mūsu
strādnieki kļūst arvien atkarīgāki no cilvēcīgā darba spēka, no dažādiem
iekārtojumiem un no lieliem sagatavošanās darbiem, pazaudējot stipru
ticību Dievam; sniedzot ārējas labklājības izskatu, bet atstājot novārtā
sirds darbu. Filantropija, lai cik plaša tā būtu, nekad neaizvietos
personīgu dievbijību. Briesmas draud no visām pusēm un mums pastāvīgi
jājūtas atkarīgiem no Dieva, lai Viņa Svētais Gars var darīt mūsu sirdis
šķīstas, nesavtīgas un jūtīgas pret norādījumiem no augšienes…
Dieva darbā nav nekā mazsvarīga un, piešķirot atalgojumu, vērā tiks
ņemta uzticība, ar kādu darbs ticis padarīts, bet nevis padarītā darba
daudzums. Tā cilvēka darbs, kuram ir viens talants (pods), Dieva acīs ir
tikpat vērtīgs kā tā, kuram ir pieci talanti (podi). – Manuskripts 25.
1899. g. 12. martā, „Uzticība Dieva darbā”.
[81]