„Es slavēšu Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu” Psalmi 146:2.
Jau pusgadsimtu es esmu bijusi Kunga vēstnese un, kamēr vien
dzīvošu, es turpināšu sniegt vēstis, kuras Dievs man dod priekš Viņa
ļaudīm. Es sev nepieņemu nekādu pagodinājumu. Jau manā jaunībā Kungs
mani padarīja par Savu vēstnesi, lai Viņa ļaudīm sniegtu iedrošinošas,
brīdinošas un norājošas liecības. Sešdesmit gadus man ir bijuši sakari
ar Debesu vēstnešiem, un es pastāvīgi esmu mācījusies iepazīt dievišķās
lietas un ceļus, kādus Kungs izmanto, lai izvestu dvēseles no viņu
maldiem, ka tās ierauga gaismu Dieva gaismā…
Es mīlu Dievu. Es mīlu Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, un es ļoti
interesējos par katru cilvēku, kas sevi sauc par Dieva bērnu. Esmu
apņēmusies būt uzticīga nama pārvaldniece, kamēr vien Kungs taupīs manu
dzīvību. Es nepievilšu savu Kungu un nekļūšu arī mazdūšīga.
Jau vairākus mēnešus es briesmīgi ciešu par ļaudīm, kas pieķērušies
sātana filozofijai (panteistu mācībām; skat. Liecības (Testimonies) 8.
sēj., 255-304. lpp.) un stāsta par to citiem, izmantojot dažādus
iztulkojumus, lai grautu uzticību šai pēdējai paaudzei sniegtajām
evaņģēlija vēstīm un īpašajam darbam, kuru Dievs uzdevis man darīt. Es
zinu, ka šo darbu man ir uzticējis tas Kungs, un man nav jāatvainojas ne
par vienu manis veikto darbu. Savā dzīvē es pastāvīgi saņemu
pierādījumus par Dieva brīnumus darošo spēku, kas uztur manu miesu un
dvēseli, ko esmu nodevusi Kungam. Es nepiederu pati sev, es esmu dārgi
atpirkta. Man ir tik droši pierādījumi par Kunga darbošanos manis labā,
ka man jāatzīst Viņa pārmērīgā žēlastība. Es mīlu Kungu, es mīlu savu
Glābēju un mana dzīve pilnīgi atrodas Dieva rokās. Kamēr vien Viņš mani
uzturēs, es sniegšu izšķirošas liecības.
Par ko lai es sūdzos? Tik daudzkārtīgi Kungs pacēlis mani no
slimības gultas, un tik brīnišķīgi Viņš mani ir uzturējis, ka es nemaz
nevaru šaubīties. Man ir tik daudz nepārprotamu pierādījumu par Viņa
īpašajām svētībām, ka man nav iespējams šaubīties. Viņš man dod spēku
brīvi stāstīt par Viņa patiesību daudz cilvēku priekšā. – Vēstule 86.
1906. g. 8. marts, Dienvidus ūnijas vadītājam, vec. sludinātājam G.J.
Batleram (Buttler).
[77]