„Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas, un lai
atgriežas pie Kunga, ka tas par viņu apžēlojas – un pie mūsu Dieva, jo
Viņš ir bagāts žēlastībā” Jesajas 55:7.
Mana mīļā māsa, es esmu saņēmusi liecību, ka Dievs tevi mīl, un ka
dārgais Pestītājs, kas atdeva Sevi, lai glābtu tevi, neatgrūdīs tevi no
Sevis tāpēc, ka tu tiec kārdināta un savā vājumā varbūt esi tikusi
pārvarēta…
Tāpēc neraujies ārā no mīļā Glābēja rokām, bet ticībā paļaujies uz
Viņu. Viņš tevi mīl. Viņš rūpējas par tevi, Viņš svētī tevi, un Viņš
piešķirs tev Savu mieru un žēlastību. Viņš tev saka: „Tavi grēki tev
piedoti” (Lūkas 5:23). Es tev saku, ka Jēzus tevi mīl, kaut arī mēs
kļūdāmies un tiekam pievilti grēkot. Viņš piedod mums un piedod pilnīgi.
Uzkrāj savā dvēselē Dieva brīnišķos apsolījumus…
Novērs savu skatu no sava kropluma un raugies uz Kristus pilnību.
Mēs paši sev nevaram pagatavot taisnības tērpu. Šīs šķīstās taisnības
drēbes atrodas Kristus rokās, un Viņš mūs tajās ietērps. Viņš mums teiks
mīļus piedošanas un apsolījumu vārdus. Un izslāpušai dvēselei Viņš
sniegs dzīvā ūdens avotus, kas mūs var atspirdzināt. Viņš pavēl mums
nākt pie Viņa ar visām savām bēdām un nastām, un Viņš saka, ka mums būs
miers. Mums tāpēc jātic Viņa piedošanu sološiem vārdiem, un jāparāda
ticība, mierīgi dzīvot Viņa mīlestībā…
Šī vainas sajūta jānoliek Golgatas krusta pakājē. Grēka apziņa
saindējusi patiesās laimes un dzīvības avotus, bet Jēzus mums saka:
„Uzlieciet to visu uz manis; Es ņemšu uz Sevis jūsu grēkus, Es dāvāšu
jums mieru. Negraujiet vairs savu pašcieņu, jo Es jūs esmu atpircis ar
Savu asins maksu. Jūs piederat Man un Es stiprināšu jūsu novājināto
gribu; Es atņemšu jūsu žēlabas par grēkiem”. Tāpēc atdod Viņam savu
pateicīgo sirdi, kas dreb nenoteiktībā, un satver tavā priekšā nolikto
cerību. Dievs pieņems tavu salauzto, satriekto sirdi. Viņš piedāvā tev
piedošanu par velti. Viņš piedāvā tev iespēju tikt uzņemtai Viņa ģimenē,
un žēlastību, kas palīdzēs tikt pāri tavām vājībām, un mīļais Pestītājs
vadīs tevi soli pa solim, ja tu liksi savus roku Viņa rokā un ļausies
Viņa vadībai.
Uzmeklē dārgos Dieva apsolījumus. Ja sātans ar saviem draudiem
iespiežas tavā prātā, novērsies no tiem un pieķeries apsolījumiem. –
Vēstule 38. 1887. g. 24. februārī, „Manai mīļajai māsai”.
[64]