Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368

22. februāris - visur, kungs

„Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir” Filipiešiem 4:11.
Pati no sevis biju spiesta domāt, ka neredzot nekādas izmaiņas manas fiziskās veselības stāvoklī, stāstīt citiem par savām sāpēm un bezmiegā pavadītajām nakts stundām, nav tas labākais, ko es varu darīt. Aiziet diena pēc dienas, bet mans stāvoklis paliek tāds pats. Manu ķermeni pārņēmušas reimatisma sāpes. Man nav ēstgribas, nav prieka ēdot, un kad uz īsu brīdi es esmu apsēdusies, tad piecelšanās man sagādā sāpes. Locekļi atsakās paklausīt manai gribai, un ja man vispār izdodas tos pakustināt, tad jācieš lielas sāpes.
Es daudzkārt esmu domājusi, ka Kungs mani nav sūtījis uz šo zemi (Austrāliju). Reizēm jūtos pārliecināta, ka Kungs vēlējās, lai es paliktu Kalifornijā, pati savā mājā, un, cik man tas būtu iespējams, aprakstītu Kristus dzīvi. Viena lieta man tomēr ir skaidra, ka ļaudīm šajā zemē vajadzīga palīdzība un es baidījos, ka atteikšanās doties uz Austrāliju varētu būt savtīgums vai savu ērtību meklēšana.
Savas dzīves laikā esmu centusies darīt to, kas pretējs manām tieksmēm, jo Kristus, mūsu Priekšzīme, nedzīvoja, lai izpatiktu sev. Kad no kaut kurienes atskanēja nopietns palīdzības sauciens un lūgums liecināt draudzē, man atkārtoti bija jādomā, ka es esmu sev sagādājusi miera vietu, pie tam, dārgi par to samaksājot, kur varētu rakstīt par Kristus dzīvi, un tomēr es neuzdrošinājos teikt „nē”. Es tūlīt atbildēju, ka rīkošos atbilstoši spēkam, ko Dievs man dos. Kad šis darbs manā vājumā bija padarīts, bija jāuzņemas citi pienākumi Betlkrīkā, kas mani dienām un naktīm nospieda, liekot daudz lūgt nakts stundās, kad nevarēju gulēt.
Kad devos uz Kaliforniju, es tiešām domāju, ka varu tur palikt pa ziemu, bet daudzi izteica domas, ka tagad ir laiks doties uz Austrāliju, un es neiedrošinājos palikt Kalifornijā, bet rīkojos saskaņā ar manu brāļu ieteikumiem un viņu gaismu. Kad ierados Austrālijā, manī pamodās dziļa pienākuma apziņa, un es strādāju kā vienmēr to biju darījusi. – Manuskripts 29. 1892. g. 22. febr., dienasgrāmata, rakstīta Melburnā, Austrālijā. [62]

Lapa kopā 368