„Sauc pilnā balsī, nevienu nesaudzēdams! Lai tava balss skan kā
bazūne un liec pie sirds Manai tautai tās pārkāpumus un Jēkaba namam tā
grēkus” Jesajas 58:1.
Liekulība Dievam ir īpaši pretīga. Liela daļa cilvēku, kas apgalvo,
ka pazīst patiesību, dod priekšroku mīlīgām un viņus netraucējošām
vēstīm. Viņi vēlas piemērotus, spējīgus sludinātājus, kas nesatrauktu
viņu sirdsapziņu ar patiesības atklāšanu. Viņi izvēlas vīrus, kas tiem
glaimo un viņi, savukārt, glaimo sludinātājam, kas parāda šādu „labo”
garu, bet nonievā uzticīgos Dieva kalpus.
Daudzi slavē sludinātāju, kam patīk runāt par Jēzus laipnību,
žēlastību un mīlestību, un kas īpašā kārtā neuzsver mūsu pienākumus, kas
nebrīdina no liekulības briesmām un nestāsta par Dieva dusmu šausmām.
Kunga darbs ir nopietns un skaidri izteikts, tas paceļas pāri viltum
un liekulībai. Viņa uzticīgie gani cilvēkus neslavēs. Viņi nāks ļaužu
vidū ar noteiktu: „Tā saka Kungs, Israēla Svētais.” Tie sniegs Viņa
vēsti, vai cilvēki klausa vai neklausa tai. Ja ļaudis nicina Dieva Vārdu
un uzticas apspiešanas darbam, liekulībai un pasaulīgumam, tad tiem
jāparāda, ka Dievs tos uzskata par vainīgiem, lai, ja tas iespējams,
pamodinātu viņus nožēlot savus grēkus un atgriezties. Ja viņi ir par
lepniem savu maldu atzīšanā un negrib pievērsties Dievam, priecājoties
par Viņa pestīšanu un meklējot Viņa labvēlību, tad Kungs atņems no
viņiem Savu gaismu un ļaus tiem iet pa viņu pašu izvēlēto ceļu.
Kas nobīda Kunga uzticīgos vēstnešus malā, kas padara tos mazdūšīgus
un nostājas starp ļaudīm un šiem vēstnešiem, lai viņu vēstij nebūtu
tāds iespaids, kādu tai vēlētos piešķirt Dievs, tiem būs jāatbild par
viltu un atkrišanu, kas viņu rīcības dēļ ienāks draudzē. Tiem būs jādod
Dievam briesmīgs norēķins. Pēc tam, kad Kungs atkārtoti brīdinājis Savus
ļaudis, un tie atkārtoti atsakās uzklausīt Viņa balsi, un nevēlas
pieņemt mācību, tad viņu vaina Kungam kļūst ļoti pretīga. Šo cilvēku
dumpīgā rīcība tiek ierakstīta grāmatās Viņa priekšā un apsūdzēs tos,
kad sāksies tiesa un grāmatas tiks atvērtas. – Manuskripts 10. 1899. g.
16. febr. „Brīdinājuma vārdi”.
[56]