„Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir
nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie
bijuši kopā ar Jēzu” Apustuļu darbi 4:13.
Kad Jēzus dzīvoja virs zemes, Viņš nelika zvejniekiem atstāt savus
tīklus un laivas, lai ietu pie jūdu skolotājiem un tur sagatavotos
evaņģēlija kalpošanas darbam. Iedams gar Galilejas jūru, Viņš
„ieraudzīja divus brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli,
tīklus jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka:
„Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem”. Un tie tūdaļ
atstāja savus tīklus un sekoja Viņam. Un no turienes tālāk iedams, Viņš
ieraudzīja citus divus brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa
brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju savus tīklus lāpām, un Viņš tos
aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam” (Mat.
4:18-22).
Šī nevilcinošā paklausība, neizsakot nevienu jautājumu, nedzirdot
algas apsolījumu, šķiet ļoti zīmīga. Tomēr Kristus vārdi sevī ietvēra
tādu aicinājumu, kurā bija viss, ko Viņš vēlējās, lai tas tur būtu. Viņa
vārdiem bija pamudinošs iespaids. Nebija nekādu garu paskaidrojumu,
bet, ko Viņš teica, tam bija pievelkošs spēks…
Kristus vēlējās, lai šie vienkāršie zvejnieki, savienībā ar Viņu,
kļūtu par līdzekļiem, kas izrautu cilvēkus no kalpošanas sātanam, liktu
tiem ticēt Kristum un mācītu viņiem Debesu valstības lietas. Šajā darbā
tiem vajadzēja kļūt par Viņa kalpiem, cilvēku zvejniekiem…
Kristus izvēlējās tos, kurus pasaule uzskatīja par nemācītiem un
nezinošiem cilvēkiem – lai samulsinātu šīs pasaules gudros vīrus.
Mācekļi nebija mācījušies rabīnu tradīcijas, tomēr ar Kristu kā savu
Skolotāju un Priekšzīmi, tie ieguva visaugstāko izglītību; viņu priekšā
bija dievišķais Paraugs. Kristus tiem sniedza mācības, kas savā raksturā
pārsniedza visas citas.
Kurus Dievs izlieto Savā kalpošanā, tos Viņš vēlas šim darbam
sagatavot pats Savā īpašā veidā. Kas sludina Kristu, tiem ik dienas
jāmācās no Viņa, lai izprastu glābšanas darba noslēpumu un kalpotu
ļaudīm, par kuriem Viņš nomira… Tiem Viņš jāatdarina visās lietās,
kļūstot par līdzdalībniekiem Viņa maigajā mīlestībā un Viņa stingrajā
nostājā pret visāda veida ļaunumu. – Vēstule 53. 1905. g. 2. febr.,
diviem vadošajiem brāļiem nesen dibinātajā Paradīzes ielejas sanatorijā.
[42]