„Dievs stājas pretī lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību… Zemojieties Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās” Jēkaba 4:6-10.
Ja Dievs cilvēkiem uztic atbildības, Viņš sagaida, ka tie paklausīs
Viņa likumiem. Tiem jārīkojas taisnīgi, atzīstot, ka Dievs redz viņu
izturēšanos pret līdzcilvēkiem, un, ka Viņš sodīs katru netaisnu,
apspiedošu rīcību. Dievs cilvēkiem sniedz iespēju kļūt vienotiem ar
Kristu un vienotiem ar Viņu. Kas staigās dievbijībā, pārdomājot par Viņa
raksturu, tie ik dienas arvien vairāk līdzināsies Kristum. Kas
nevēlēsies iepazīties ar Dievu, tie kļūs lielīgi un ārišķīgi.
Daudz ir tādu, kas ietērpjas, kā viņi domā, lielā cienīgumā. Bet
Dieva acīs tie ir ģeķi. Viņi nav ieskatījušies dievišķīgajā spogulī un
nesaprot, cik smieklīga ir viņu iedomība svētā Dieva skatījumā. Viņš,
kas redz cauri ārējam izskatam, nicina šo cilvēku pašapmierinātību. Viņi
var ieņemt uzticības vietas draudzē vai pasaulē, bet kamēr viņi,
izceļot sevi par pielūgšanas objektu, turpina apkaunot Pestītāju, tie
Dievam ir nepatīkami.
Dievs nepriecājas par cilvēku sodīšanu, kas staigā pretēji Viņa
norādījumiem, nepareizi attēlojot Viņa raksturu. Bet, ja tie
neatgriezīsies, tad pienāks laiks, kad viņiem būs jāpļauj savas rīcības
neizbēgamā alga…
Kas iesaistījušies derībā, lai kalpotu Dievam, tiem jābaidās, lai
viņu dzīve nekļūtu tāda, kas neatklāj starpību starp patiesību un
maldiem. Tie nedrīkst novērsties sānis pie uzpūtīgām domām, cilvēcīgiem
plāniem un glaimiem. Taisno cilvēku dzīvei, paliekot Viņam uzticīgi,
jārada kauns tajos cilvēkos, kas atsakās pakļauties Dievam… Dievs aicina
Savus ļaudis staigāt Viņa priekšā visā pazemībā. Viņš vēlas, lai tie
aizsniegtu arvien augstākas garīgas atziņas. Viņš sniedz visādus
pamudinājumus, lai cilvēki atgrieztos un pakļautos Viņam…
Dievs cenšas panākt, lai cilvēki paši pazemotos. Viņš cenšas tos
vadīt un iegriezt viņu soļus Lielā Ārstnieciskā Misionāra pēdās. Un
tomēr Pestītājs bieži tiek pievilts un ļaudis, kas tik daudz stāsta par
savu ticību, sit Viņu no jauna krustā. – Vēstule 61. 1904. g. 1. febr.,
„Maniem brāļiem atbildīgos amatos”.
[41]