„Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu” Jāņa 13:34.
Šie vārdi nav cilvēku vārdi, bet tie ir mūsu Pestītāja vārdi, un cik
svarīgi mums izpildīt Viņa norādījumus! Nekas tā nevar vājināt draudzes
iespaidu kā mīlestības trūkums. Kristus saka: „Redzi, Es jūs sūtu kā
avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži”
(Mat. 10:16). Ja mums jāsastop ienaidnieku pretestība, kas ainoti kā
vilki, tad uzmanieties, ka tādu pašu garu neparādām mēs paši
savstarpējās attiecībās.
Ienaidnieks labi zina – ja mēs viens otru nemīlēsim, viņš savu mērķi
sasniegs, ievainos un novājinās draudzi, radot nesaskaņas brāļu starpā.
Tad viņš spēs tos pavedināt domāt vienam par otru ļaunu, runāt ļaunu,
apvainot, nosodīt un ienīst vienam otru. Tādā veidā tiks likta negodā
Dieva lieta, apkaunots Kristus vārds un neizsakāms ļaunums nodarīts
cilvēku dvēselēm.
Cik ļoti mums vajadzētu uzmanīties, lai mūsu vārdi un rīcība
saskanētu ar svēto patiesību, kuru Dievs uzticējis mums! Pasaules ļaudis
raugās uz mums un grib redzēt, ko mūsu ticība ir darījusi ar mūsu
raksturiem un dzīvi. Viņi uzmanīgi vēro, vai tā ir atstājusi svētojošu
iespaidu uz mūsu sirdīm, vai mēs tiekam pārvērsti Kristus līdzībā. Viņi
gatavi atklāt ikvienu trūkumu mūsu dzīvē, ikkatru mācībai neatbilstošu
rīcību. Nedosim viņiem nekādu iemeslu paļāt mūsu ticību!
Nevis pasaules pretestība ir tā, kas mūs visvairāk apdraud, bet gan
ļaunums, kas tiek lolots mūsu pašu sirdīs. Pa pusei atgriezto vārda
kristiešu nesvētā dzīve ir tā, kas kavē patiesības darbu un izsauc tumsu
pār Dieva draudzi…
Dievs vēlas, lai mēs katrs personīgi ieņemtu tādu stāvokli, ka Viņš
pār mums varētu izliet Savu mīlestību. Viņš cilvēku vērtē ļoti augstu un
to ir atpircis ar Sava vienpiedzimušā Dēla upuri. Mums mūsu
līdzcilvēkos jāredz Kristus īpašums, par kuru Viņš samaksāja ar Savām
asinīm. Ja mums būs šī mīlestība vienam uz otru, tad mēs pieaugsim arī
Dieva un patiesības mīlestībā. – „Review and Herald” 1888. g. 5. jūnijs.
[166]