„Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielākās lietās ir
uzticams, un kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir
netaisns” Lūkas 16:10.
Īsts kristietis ir Kristus kalps. Viņa darbam, kuru tas dara
Kristum, jātiek padarītam rūpīgi un labi. Nekas nedrīkst novērst viņa
prātu no darba. Vajadzīgo uzmanību var pievērst arī citām lietām, tomēr
tām jāpakļaujas galvenajam, jo kalpošana Kristum prasa visu cilvēku –
sirdi, prātu, dvēseli un spēku. Kungs dalītu sirdi nepieņems. Viņš
sagaida, ka mēs darīsim vislabāko, ko spējam. Un nekas nav mazsvarīgs
Viņa acīs, kas ir padarīts uzticīgi…
No ikkatra cilvēka tiek prasīts, lai viņš darītu Dieva nozīmēto
darbu. Mums labprāt jāveic mazie pienākumi, jādara, kas darāms – ko
kādam vajadzēs padarīt, izmantojot mazās izdevības. Ja tās ir mūsu
vienīgās izdevības, mums tomēr jāstrādā uzticīgi. Kas pazaudē stundas,
dienas un nedēļas, tāpēc ka nav labprātīgs darīt pie rokas esošo darbu,
lai cik vienkāršs tas būtu, tam būs jāatbild Dieva priekšā par izšķiesto
laiku. Ja tas domā, ka var atļauties neko nedarīt, tāpēc, ka nevar
saņemt vēlamo atalgojumu, lai viņš apstājas un padomā, ka šī diena, šī
viena diena pieder Kungam. Viņš ir Kunga kalps. Viņš nedrīkst izšķiest
Kunga laiku. Lai viņš domā tā: es izmantošu laiku, lai kaut ko padarītu,
un nopelnīto algu es atdošu Dieva darba atbalstīšanai. Tad mani
nepieskaitīs pie nekā nedarītājiem.
Ja cilvēks pāri visam citam mīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu,
tad viņš nejautās, vai šis darbs viņam ienesīs daudz vai maz. Viņš veiks
šo darbu un samierināsies ar piedāvāto algu. Viņš ar savu priekšzīmi
nemācīs citus atteikties no darba, tāpēc ka alga nav tik liela, kādai,
pēc viņa domām, tai vajadzētu būt.
Kungs spriež par cilvēka raksturu, ņemot vērā motīvus, pēc kuriem
tas vadās savā rīcībā ar līdzcilvēkiem. Ja parastās darba lietās viņa
principi nav tīri, tad tas pats tiks ienests viņa garīgajā kalpošanā
Dievam. Attiecīgi pavedieni ieaudīsies visā viņa reliģiskajā dzīvē. Ja
jūs sevi cienāt pārāk augstu, lai strādātu priekš sevis par tik mazu
algu sev, tad dariet šo darbu Kungam; nododiet ienākumu Kunga mantu
namā. Pienesiet pateicības upuri Dievam par jūsu dzīvības saglabāšanu!
Bet nekādā gadījumā nenododieties kūtrumam. – Manuskripts 20. 1896. g.
1. jūnijā.
[162]