„Lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Kunga Vārdu… Ja tad
nu kāds ir šķīstījies no tādām lietām, tad viņš būs trauks godam,
svēts, derīgs Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam” 2. Timotejam
2:19-21.
Vienotība ar Kristu atkarīga no Svētā Gara atjaunotā prāta. Tādā
veidā, saņemdami no Kristus grēku piedošanu, mēs tiekam stiprināti
dzīvot jaunu dzīvi. Kam ir šī ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta
dvēseli, tas ir tīrīts trauks, svētots, un Kungs to kā derīgu var
izlietot. Paša „es” tad ir miris…
Visa nevienprātība, visas savtīgās domas, vārdi un darbi ir augļi,
kas rodas, kad cilvēkā darbojas nesvēts gars. Šī gara iespaidā tiek
izteikti vārdi, kas nenorāda uz Pestītāju. Tādā cilvēkā nemājo Kristus,
godības cerība. Kas tā dzīvo, tie ir grēcinieki, kaut viņi var
nomaskēties par svētiem…
Kas pieņēmuši Kristu, tie ir lēnprātīgi un no sirds pazemīgi.
Kristus viņu sirdīs atver dzīvības ūdens avotu, kas verd mūžīgai
dzīvībai, atspirdzinot citu cilvēku dvēseles. Dieva žēlastība šķīsta to
cilvēku dzīvi, kas ēd dzīvības maizi un dzer pestīšanas ūdeni…
Lai visi pētī Dieva Vārdu! Lai neviens nenosloga savu dvēseli ar tik
daudz nastām, ka vairs nespēj pētīt Kristus dotās dārgās patiesības!…
Dieva Vārds nav saprasts pat pa pusei. Ja ikkatrs izsauktu gavēni
savai dvēselei, lai ar sirsnīgām lūgšanām pētītu Dieva Vārdu, un lasītu
tikai tās grāmatas, kas viņam palīdzētu skaidrāk izprast Dieva Vārdu,
tad Dieva ļaudis garīgi būtu daudz veselāki un stiprāki, un tiem būtu
daudz vairāk garīgu zināšanu un saprašanas, nekā viņiem ir tagad. Mums
jāmeklē Dievs, lai Viņš kļūtu mūsu dvēselēm ļoti dārgs. Mums Viņš jātur
pie sevis kā vienmēr paliekošs viesis un līdzgaitnieks, nekad
nešķiroties no Viņa. Katrai dvēselei dota priekštiesība būt vienotai ar
Kristu Dievā. Bet, lai mēs tādi būtu, mums jābūt lēnprātīgiem un
pazemīgiem, mācību pieņemošiem un paklausīgiem. Vai mums nevajag būt to
skaitā, kas ar nopietnām, sirsnīgām lūgšanām un uzticīgu dzīvi
apņēmušies iegūt ticību, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli? –
Vēstule 75. 1900. g. 21. maijā, Vispasaules savienības priekšniekam vec.
sl. G.A. Irvinam.
[151]