„Beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi” 1. Pētera 3:8.
Cik ļoti vajadzētu kopt līdzjūtīgu un maigu garu. Nevienam nav
jākaunas parādīt laipnību un maigumu kļūdīgajiem. Tiem, kas domā, ka
viņi nekļūdās, ir tālu no bezvainīguma Dieva acīs. Neviens lai nedomā,
ka līdzjūtības parādīšana ir kaut kas tāds, no kā vajadzētu kaunēties…
Ja kādai dvēselei dzīves krīzes gadījumos cits cilvēks mēģina sniegt
padomu, tad šis padoms būs tikai par tik vērtīgs un iespaidīgs, par cik
padoma devējs ar savu priekšzīmi un garu to tādu būs darījis. Vārdiem
atbilstoša dzīve, sirsnīgas, Kristum līdzīgas intereses parādīšana
briesmās esošajai dvēselei, ir tie faktori, kas padomam piešķir
pārliecinošu spēku un manto ļaudis drošām takām. Kas gatavi citus paļāt,
kas saka griezīgus un satriecošus vārdus kādai ievainotai dvēselei, tie
dara sātana darbu un sadarbojas ar tumsas valdnieku…
Lai kārdinātās un pārbaudītās dvēseles atceras, ka pārmācības
saņemšanas gadījumos, Kungs ir tas, kas viņas glābs no nāves. Lai tie,
kas saņem rājienus, neaizmirst – „ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu”
(Atkl. 3:19).
Cilvēcīgie darba rīki, Kristus Gara apdvesti, rūpēsies par dvēselēm
kā tādi, kam būs jāatskaitās par savu darbu. Kristum ir pret mums
prasības, un mums jāsaprot mūsu pienākums un jāpilda tas Dieva bijībā,
un domājot tikai par Viņa godu, mēs nedrīkstam būt neuzticīgi. Nekopiet
nevienu savtīgu domu vai dabisku tieksmi, kas liktu lūpām klusēt!
Runājiet un nebaidieties! Ar maigas līdzjūtības pilnām sirdīm, mīlot
cilvēkus, brīdiniet, pamāciet un lūdziet.
Nekad nebeidziet pūlēties kādas dvēseles labā, kamēr vien vēl ir
kāds cerības stars. Jūsu vārdi dvēselei var būt sāpīgi. Ak, tad
uzmanieties un ietērpiet tos Jēzus mīlestībā un maigumā. Mīkstiniet
katru skaņu ar mīlestību un līdzjūtību… Kā jūs izturēsieties pret
citiem, kā jūs tiesāsiet citus, tā Kungs izturēsies pret jums un tiesās
jūs. Lai tie, kas sevi sauc par Dieva bērniem, īsteno dzīvē Kristus
mācības. Ja kāds spiests otru ievainot, lai tas saprot, ka viņam
obligāti jāpilda arī dziedināšanas pienākums. Patiesība vienmēr jārunā
mīlestībā, dvēselē nepārtraukti mājojot Kristus Garam. – Vēstule 7c.
1894. g. 13. janv. „Mīļajiem brāļiem atbildīgās vietās „Review and
Herald” kantorī.
[22]