„Ja jūs turēsiet Manus baušļus, jūs paliksiet Manā mīlestībā, itin kā
Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā” Jāņa
15:10.
Kristus rāda, ka Viņa ļaužu paklausība Dieva baušļiem ir ļoti
svarīga lieta. Viņiem saprātīgi ar tiem jāiepazīstas un tad tie jāieauž
savā ikdienas dzīvē. Cilvēks pats nespēj turēt Dieva baušļus, kā vien,
ja paliek Kristū un Kristus viņā. Bet palikt Kristū nav iespējams, ja ir
gaisma par Dieva baušļiem, un tomēr tie netiek ievēroti, pat ne
vismazākais. Ar labprātīgu un nelokāmu paklausību Dieva Vārdam, mēs
parādam savu mīlestību Dieva Sūtītajam.
Neturēt Dieva baušļus, nozīmē Viņu nemīlēt. Un neviens neturēs Dieva
likumus, ja nemīlēs Viņu, Tēva vienpiedzimušo Dēlu. Un tikpat noteikti,
ja tie mīlēs Viņu, tad šī mīlestība atklāsies paklausībā Viņam. Visi,
kas mīl Kristu, tos mīlēs Tēvs, un Viņš tiem darīs Sevi zināmu. Visos
viņu sarežģītos un ārkārtējos gadījumos tiem Jēzus Kristus būs palīgs.
Kā Kristus atklās Sevi viņiem, un pasaulei paliks neredzams – tas
mācekļiem bija noslēpums. Viņi nevarēja izprast Kristus vārdu garīgo
nozīmi. Viņi domāja par ārēju, redzamu parādīšanos. Viņi nespēja aptvert
patiesību, ka Kristus klātbūtne var būt pie tiem, un tomēr pasaulei
Viņš paliek neredzams. Viņi neizprata garīgās atklāšanās nozīmi.
Lielais Skolotājs vēlējās iedrošināt Savus mācekļus, cik vien Viņam
tas bija iespējams, jo tos gaidīja smagi pārbaudījumi. Tomēr mācekļiem
bija grūti saprast Viņa vārdus. Tiem vēl vajadzēja mācīties, ka iekšēja
garīga dzīve, ko apņem mīlošas paklausības aromāts, dos tiem vajadzīgos
spēkus.
Tiešai Dieva līdzībai ir jāiespiežas un jāatstarojas cilvēcē.
Aukstajām sirdīm jāatdzīvojas un jāiedegas dievišķā mīlestībā –
mīlestībā, kas pulsētu vienoti ar mīlestību, ko Pestītājs tiem parādīja…
Ja nebūtu nekādu pārbaudījumu, kas Dieva ļaudis satrauktu, tad arī
neatklāsies ne šo ļaužu mīlestība, ne tā enkura spēks, kas cilvēcīgo
laiviņu tur drošā vietā. – Manuskripts 44. 1897. g. 13. maijā, „Kristus
pārstāvji”.
[143]