„Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss noliecas manai
runai pretī… Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai
viņu miesai, kas dziedina” Salamana pamācības 4:20-22.
Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū. Dieva Gars no zemes tiek
atrauts, bet Kungs tevi, mans brāli, nav atstājis. Man pavēlēts
iedrošināt tevi, ka tava dzīve nav veltīgi izšķiesta. Uzmosties, mans
brāli, un Kungs tevi vadīs darbā, kuru Viņš tev paredzējis. Turpmāk
vairs neiepriecini ienaidnieku, padodoties viņa kārdinājumiem atmest
visas cerības. Lai Dieva patiesība tavai dvēselei ir kā saules gaisma un
dzīvībai nepieciešamais gaiss!
Mans brāli, vai tu negribi sadarboties ar lielo Dziedinātāju? Ļoti
svarīgi, lai tu vingrinātu savus muskuļus tāpat kā savus nervus… Rokas,
kājas un visi muskuļotie locekļi radīti darbam. Ja tu šos locekļus
nelietosi proporcionāli smadzeņu spēkam, tu zaudēsi savus dzīvības
spēkus, ko tev vajadzētu saglabāt.
Kungs mani pamācīja tev sacīt, ka tava ķermeņa locekļi jālieto tāpat
kā tavas galvas smadzenes. Atrodi kaut ko, kas attiecīgā vietā darāms,
un īpaši apņemies lietot savus locekļus tāpat kā runas orgānus…
Es atceros kādu mūsu darbinieku, kurš pirms vairākiem gadiem ieradās
mūsu Senthelēnas institūtā. Viņš bija ļoti vājš un domāja, ka nevar
piecelties no gultas. Viņu ārstējošais ārsts par šo gadījumu man
stāstīja: „Es neredzu viņam nekādu cerību, ja mēs viņu nedabūsim ārā no
gultas un kaut kādā veidā nepanāksim, lai viņš sāktu lietot savus
locekļus un savu prātu.” Es ieteicu ārstam pierunāt pacientu apģērbties
īsam pārgājienam, lai viņš par kādu lietu izteiktu savas domas. Dabūt
viņu ārā no gultas bija ļoti grūti, tomēr ārstam tas izdevās. Nākošajā
dienā pacients aizgāja vēl mazliet tālāk. Pēc trim nedēļām šim vīram
paskubinājumi vairs nebija vajadzīgi un drīz vien viņam radās apetīte
veselīgam uzturam. Tas notika pirms septiņpadsmit gadiem un šis vīrs
dzīvo vēl tagad, ar stiprām smadzenēm un tādiem pat kauliem un
muskuļiem.
Mans brāli, tu nevari būt tāds, kādam tev fiziski vajadzētu būt, ja
tu vienlīdzīgi nevingrināsi visus savas būtnes spēkus… Kungs ir tavs
Palīgs un tavs Dievs. Viņš vēlas atrisināt tavu lietu, un Viņš ar tevi
sadarbosies, ja tu liksi strādāt smadzenēm, kauliem un muskuļiem. Vai tu
pieņemsi šo Lielā Ārsta recepti? – Vēstule 160. 1907. g. 30. aprīlī,
brālim un māsai J.A. Stāriem (Starr).
[130]