„Bet tu paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies,
jo tu zini, kas tev to ir mācījuši, un ka tu no mazām dienām zini
Svētos Rakstus, kas spēj darīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu
ticībā, kas sakņojas Kristū Jēzū” 2. Timotejam 3:14-15.
Daudzi cilvēku izdomājumi, izskaidrojot Rakstus, liek tiem, kas
mācās Bībeli, to izprast, balstoties uz mācītu vīru apgalvojumiem, bet
tāda rīcība ir kļūda. Evaņģēlija pieņemšanu Dievs nav darījis atkarīgu
no prātošanas. Evaņģēlijs ir piemērota garīga barība, cilvēka garīgās
apetītes apmierināšanai. Visos gadījumos tas ir tieši tāds, kāds
cilvēkam vajadzīgs…
Dieva Vārds ir lielā audzinošā Grāmata. Lai gan daudzi sakās, ka to
ciena, viņi tomēr daudz augstāk vērtē citas grāmatas. Cilvēku prāts tiek
izcelts pāri dievišķajam. Vai lai es izsakos skaidri un nododu
nepārprotamu liecību? Ja Dieva Vārdu vienmēr uzskatītu, kā tam vajadzētu
būt – kā Dieva balsi cilvēkam, kā visas gudrības, visas patiesības un
visas augstākās izglītības avotu – tad bērni, jaunieši un vecāki to ne
tikai pētītu, bet tam uzticētos kā savam skolotājam un ceļvedim, lai
caur to Dievs „nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas
žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību” (Ef. 2:7)…
„Nākamajos laikmetos”. Kāda gan būs šo nākamo laikmetu vēsture? Vai
pasaules ļaudīm iespējams ieskatīties mūžības augstumos un dziļumos, ko
apustulis nosauc par nākamiem laikiem? Ko varam uzzināt par šiem
nākamajiem laikiem?
Bībele ir mūsu mācību grāmata un tā jāpētī uzcītīgi – nevis kā
grāmata, ko izlasām starp citām grāmatām. Tai jābūt grāmatai, kas
apmierina mūsu dvēseles vajadzības. Šī grāmata cilvēku, kurš to lasīs un
tai paklausīs, darīs gudru uz izglābšanos. Kā barība nevar pabarot
miesu, ja to neuzņem un nesagremo, tā dzīvā Dieva Vārds nedos dvēselei
nekāda labuma, ja to nepieņem kā skolotāju augstākās izglītības
iegūšanai, kā tādu, kas stāv pāri visiem cilvēcīgiem ražojumiem, ja
nepaklausīsim tās pamatlikumiem, jo tā ir Dieva gudrība…
Dievs panāks Savu nodomu, likdams cilvēkam sadarboties ar lielo
pestīšanas plānu, un, izveidojot no tā to, ko Viņš Savā Vārdā apsolījis:
„Ka vīrs būs dārgāks nekā tīrs zelts, un cilvēks dārgāks nekā Ofīras
dārgumi” (Jesajas 13:12). – Manuskripts 50. 1898. g. 28. aprīlī, „Jūdi
prasa zīmi”.
[128]