Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368

9. janvāris - svētku drēbes

„Celies, celies un apjoz savu spēku, Ciāna. Tērpies savās svētku drēbēs, Jeruzaleme, svētā pilsēta” Jesajas 52:1.
Nakts laikā es… piedzīvoju kaut ko līdzīgu tam, ko pirms diviem gadiem izbaudīju Salamankā, Ņujorkā. Kad atmodos no sava pirmā miega, likās, ka mani apņem gaisma, un telpa šķita pilna ar eņģeļiem. Dieva Gars bija uz manis un mana sirds pār pārim slavēja Dievu. Es skaļi iesaucos: Kungs Jēzu, es mīlu Tevi; Tu zini, ka es mīlu Tevi. Mans Debesu Tēvs, es slavēju Tevi no visas savas sirds. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību” (Jāņa 3:16). „Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvien kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena” (Sal. Pam. 4:18). Jēzu, mans Pestītāj, Debesu Tēva pārstāvi, es uzticos Tev!”
Mans miers līdzinājās upei, man likās, ka esmu ieslēgta Dievā, tuvā sadraudzībā ar Viņu, kā nomodā tā miegā. Kāda augsta un svēta priekštiesība likās piešķirta man Jēzus mīlestībā, Viņa dzīvībā un Viņa apsardzībā…
Ak, kādēļ gan Kristus draudze neceļas un netērpjas savās svētku drēbēs? Tie, kas sakās ticam patiesībai, tik maz pazīst Kristu un tik maz vērtē to, kas Viņš tiem būs un kas tie var būt Viņam, un tas ir kristietības vājuma vislielākais iemesls. Mums piešķirtas vissvinīgākās un vissvarīgākās patiesības, kādas jebkad uzticētas mirstīgām būtnēm.
Ja mūsu domas, mūsu prāti un mūsu rīcība būtu šķīstāka un cēlāka, atbilstošāka svētajai ticībai, kuru mēs atzīstam un apliecinām, tad mēs savas atbildības redzētu pavisam savādākā gaismā. Cik svinīgi un svēti tās mums parādītas! Mēs dziļāk izprastu savus pienākumus un Dieva bijībā mēs pastāvīgi tiektos pēc pilnīgāka svētuma. Šīs zemes laicīgās lietas tiktu pakļautas debešķīgajām un mūžīgajām…
Es esmu tik pateicīga par priekštiesību būt vienotai ar Dievu vienalga kādā veidā. Es jūtos ļoti pagodināta. Es lūdzu tikai, lai Kungs Savā lielajā žēlastībā un mīlošajā laipnībā dotu man spēku būt derīgai kalpošanā Viņam. – Vēstule 20 a. 1893. g. 9. janv. Kapteinim S. Ildridžam (Eldridge). [18]

Lapa kopā 368