Atkl. 14:6,7 vēsts ir "mūžīgā Evaņģēlija" sastāvdaļa. Evaņģēlija pasludināšana netika uzticēta eņģeļiem, bet cilvēkiem. Svētie eņģeļi ir aizņemti ar šī darba vadīšanu un pārzina lielās cilvēku glābšanai domātās kustības, bet tiešo Evaņģēlija sludināšanu veic Kristus kalpi virs zemes.
Ticības vīriem, kas ir paklausīgi Svētā Gara mudinājumam un Viņa Vārda mācībām, šis brīdinājums jāpasludina pasaulei. Tie ir tie, kas ņem vērā "stipro praviešu vārdu", gaismu, "kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs". Viņi meklēja dievatziņu vairāk nekā visus apslēptos dārgumus, jo vērtēja šo gudrību augstāk par "sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki nekā zelts." (Sal. pam. 3:14) Kungs viņiem atklāja lielas lietas par savu valstību. "Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas." (Ps. 25:14)
Tie nebija akadēmiski izglītoti teologi, kas izprata šo patiesību un piedalījās tās pasludināšanā. Ja šie gudrie vīri būtu bijuši uzticīgi sargi, kas čakli un ar lūgšanām pēta Rakstus, viņi uzzinātu, kad sāksies nakts, un pravietojumi tiem atklātu aktuālos notikumus. Taču viņi netiecās būt mācekļi, un vēsts tika uzticēta pazemīgākiem ļaudīm. Jēzus teica: "Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem." (Jāņa 12:35) Kas novēršas no Dieva dotās gaismas un kavējas to meklēt, kamēr tā iegūstama, tiks atstāti tumsā. Jēzus saka: "Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." (Jāņa 8:12) Kam vienīgā prioritāte ir darīt Dieva prātu, rūpīgi glabājot jau saņemto gaismu, saņems vēl lielāku gaismu; tādai dvēselei tiks sūtīta Debesu starojuma zvaigzne, lai to vadītu visā patiesībā.