Luters paziņoja: "Esmu tiešām pārliecinājies, ka tiesas diena vairs nekavēsies veselus trīs gadsimtus. Dievs nevar un negrib paciest šo ļauno pasauli daudz ilgāk." "Tuvojas lielā diena, kad negantību valstība tiks gāzta." (Daniel T. Taylor, The Reign ofChrist on Earth: or, The Voice ofthe Church in AllAges, 33. Ipp.)
"Šī vecā pasaule nav vairs tālu no sava gala," sacīja Melanhtons. Kalvins lūdz kristiešus "nešaubīgi un kvēli ilgoties pēc Kristus nākšanas kā nozīmīgākā no visiem notikumiem"; viņš apgalvo, ka "visa ticīgo saime turēs prātā šo dienu". "Mums jāalkst pēc Kristus, mums Viņš jāmeklē, jāapcer," viņš turpina, "kamēr uzausīs lielā diena, kad mūsu Kungs pilnībā atklās savas valstības cildenumu." "Vai Kungs Jēzus nav uznesis mušu miesu Debesīs?" jautajā Skotijas reformators Nokss. "Vai Viņš neatgriezīsies? Mēs zinām, ka Viņš atgriezīsies un darīs to steigšus." Ridlijs un Leitimers, kas atdevuši savas dzīvības par patiesību, arī ticībā gaidīja Kunga atnākšanu. Ridlijs rakstīja: "Pasaule neapšaubāmi — tam es ticu un tāpēc to saku — tuvojas savam galam. Izsauksimies no sirds ar Dieva kalpu Jāni, — nāc, Kungs Jēzu, nāc!"
"Domas par Kunga atnākšanu," sacīja Beksters, "man ir saldas un līksmības pilnas." (Richard Baxter, Works, 17. sēj., 555. Ipp.) "Tas ir Viņa svētajiem raksturīgs ticības darbs — mīlēt Viņa atnākšanu un lolot šo svētlaimīgo cerību." "Ja nāve ir pēdējais ienaidnieks, kuru iznīcinās augšāmcelšanās, tad mēs varam saprast, cik nopietni ticīgajiem jāilgojas un jālūdz par Otro Kristus nākšanu, kad tiks gūta šī pilnīgā un galīgā uzvara." (Turpat, 500. Ipp.) "Tā ir diena, pēc kuras jāilgojas visiem ticīgajiem, uz kuru jācer un kas jāgaida kā visa pestīšanas darba, visu ilgu un dvēseles pūliņu piepildījums." "Ak, pasteidzini, Kungs, šo svētlaimīgo dienu!" (Turpat, 188., 183. lpp.) Tāda bija apustuļu draudzes, "tuksneša draudzes" un reformatoru draudzes cerība.