Eņģelim, kas pievienojas trešā eņģeļa vēsts pasludināšanā, jāapgaismo visa pasaule ar savu spožumu. Šeit paredzēts visu pasauli aptverošs, nepieredzēti varens darbs. 1840.-44.gada adventes kustība bija Dieva varenuma spoža izpausme; pirmā eņģeļa vēsts sasniedza katru misijas mītni pasaulē, un dažās zemēs bija novērojama vislielākā reliģiskā atmoda kopš 16. gadsimta reformācijas, taču to visu pārspēs trešā eņģeļa pēdējā brīdinājuma izraisītā varenā kustība. (..)
Lielajam Evaņģēlija darbam jānoslēdzas ar ne mazāku Dieva varenības izpausmi, kā Dievs sniedzis tā iesākumā. Pravietojumiem, kas piepildījās agrā lietus plūdumā Evaņģēlija sākumā, atkal jāpiepildās vēlajā lietū tā noslēgumā. (..)
Dieva kalpi ar svētā pašatdevē starojošām sejām steigsies no vietas uz vietu, lai pasludinātu Debesu vēsti. Tūkstošiem balsu pa visu zemi sniegs šo brīdinājumu. Notiks brīnumi, slimnieki tiks dziedināti, dažādas zīmes pavadīs ticīgos. Ar viltus brīnumiem darbosies ari sātans un pat liks ugunij krist "no debesīm uz zemi cilvēku acu priekšā". (Atkl. 13:13) Tad zemes iedzīvotājiem būs jāizšķiras. (..)
Misionāru izplatīto rakstu ietekme ir paplašinājusies, tomēr daudzi dziļi iespaidoti lasītāji tiek kavēti pilnīgi aptvert patiesību un nošķirties paklausībai. Tagad gaismas stari iespiežas visur, patiesība kļūst redzama visā tās skaidrībā, un godīgie Dieva bērni sarauj saites, kas tos kavē. Ne ģimeniskie sakari, ne saistības ar draudzi tos vairs nespēj aizturēt. Patiesība ir dārgāka par visu pārējo. Par spīti spēkiem, kas apvienojas pret patiesību, daudz ļaužu nostājas Kunga pusē.