Drīz vien pēc piektās Sabata konferences, kas notika 1848. gadā, tika noorganizēta jauna sanāksme Otisa Nikolsa mājā Dorčesterā, Masačūsetsas štatā. Brāļi tur pārdomāja un lūdza izpratni par savu atbildību, kā tiem pasludināt no Kunga saņemto gaismu. Pārrunu laikā, Elena Vaita pēkšņi tika paņemta atklāsmē, kurā viņai rādīja, ka iegūtās atziņas tiem jāizplata ar preses starpniecību. Par šo notikumu viņa vairāk izsakās grāmatā „Life Sketches” (Dzīve un darbi).
Pēc atklāsmes es savam vīram sacīju: „Man ir vēsts tieši tev. Tev jāsāk izdot un jāizplata tautā neliels laikraksts. Sākumā tas var būt pavisam mazs, bet ar laiku, kad ļaudis to lasīs un iegādājoties ziedos līdzekļus, izdevniecības darbu būs iespējams paplašināt. Man tika rādīts, ka šis mazais iesākums izvērtīsies par milzīgu straumi, kas drīz vien apgaismos visu pasauli.” (125.lpp)
Tas bija aicinājums rīkoties, bet ko gan varēja izdarīt Džeimss Vaits? Viņam taču nebija līdzekļu darba sākšanai. Tomēr atklāsmē Dieva griba bija skaidri izteikta, un viņš nolēma doties uz priekšu ticībā. Paņēmis savu lēto un visai nodriskāto Bībeli un konkordanci, Džeimss Vaits sāka gatavot rakstus par Sabata patiesību un citiem līdzīgiem tematiem, lai pēc tam tos izdotu nelielā laikrakstā. Dabīgi, ka tas viss prasīja laiku, bet beigu beigās viņš manuskriptus jau varēja nodot kādā tipogrāfijā Midltaunā, Konektikutas štatā, kur tos bija ar mieru iespiest. Tika veikts burtu salikums, izdarīta korektūra un iespiesti pirmie tūkstoš laikraksta eksemplāri. Džeimss Vaits tos no Midltaunas nogādāja Beldena mājā, kur viņi abi ar Elenu uz laiku bija (25) atraduši patvērumu. Laikraksts iznāca 1849. gada jūlijā. Laikraksta izmērs bija 6x9 collas, tajā bija astoņas lapas un to nosauca „The Present Truth” (Mūsu laika patiesība). Kad nelielā papīra kaudze bija nolikta uz grīdas, ap to sapulcējās brāļi un māsas. Tie ar arasarām acīs lūdza Dieva svētību laikraksta izplatīšanai tautā. Pēc tam to rūpīgi salocīja, iepakoja, uzrakstīja adreses un Džeimss Vaits visus sūtījumus atkal nogādāja astoņas jūdzes attālajā pastā Midltaunā. Tā sākās Septītās dienas adventistu izdevniecības darbs.
Līdzīgā veidā tika izdoti vēl četri laikraksta numuri, un katru reizi pirms aizvešanas uz pastu tika izlūgta Dieva svētība. Drīz vien sāka pienākt vēstules no ļaudīm, kuri, lasot šo laikrakstu, bija sākuši ievērot Sabatu. Dažās vēstulēs klāt bija pielikta arī nauda, un jau septembrī Džeimss Vaits varēja norēķināties ar Midltaunas tipogrāfiju, samaksājot par visiem četriem laikraksta numuriem 64,50 dolārus.