Kungs man vairakkārt rādīja, ka mūsu tieksme rūpēties par savām laicīgajām vajadzībām pirms bēdu laika ir pretrunā ar Bībeles mācību. Es redzēju, ka tad, ja svētie krās barības krājumus un sēs laukus, tad bēdu laikā, kad pār zemi nāks zobens, bads un mēris, tie viņiem tiks varmācīgi atņemti un svešinieki nopļaus viņu laukus. Šajā laikā mums būs pilnīgi jāpaļaujas uz Kungu un Viņa apgādību. Es redzēju, ka maizes un ūdens mums šajā laikā netrūks, un mēs necietīsim trūkumu vai badu, jo Dievs ir spējīgs sagatavot mums galdu pat tuksnesī. Ja būtu vajadzīgs, tad Viņš mums sūtītu kraukļus, lai mūs ēdinātu kā Viņš to darīja ar Eliju, vai liktu krist mannai no debesīm kā Viņš to darīja Izraēla tautai tuksnesī.
No namiem un zemes gabaliem bēdu laikā svētajiem nebūs nekāds labums, jo viņiem būs jābēg no trakojošiem ļaudīm. Viņu īpašumus vairs nevarēs izmantot priekš tagadējās patiesības izplatīšanas. Man tika atklāts, ka Dievs vēlās, lai svētie atvadās no visām nastām un [57] upurējot visu slēdz derību ar Viņu, pirms iesācies bēdu laiks. Kad tie būs gatavi ziedot savus īpašumus un līdzekļus, lai virzītu Dieva darbu, kad tie nopietni lūgs Kungu parādīt viņu pienākumus, tad Viņš tiem rādīs, kā ar šiem līdzekļiem un īpašumiem rīkoties vislabāk. Tad bēdu laikā tie būs brīvi un nekas tos neuztrauks.
Es redzēju, ka daži cieši turējās pie saviem īpašumiem un nejautāja Kungam, kādi ir viņu pienākumi. Tādiem, Kungs tos arī nerādīja. Viņi varēja paturēt savus īpašumus, bet bēdu laikā tie viņiem bija kā kalns, kas tos smagi nospieda; neskatoties uz visiem centieniem tos pārdot, tas vairs nebija iespējams. Es dzirdēju dažus ar rūgtumu sakām: “Kad Kungs darbam bija vajadzīgs atbalsts, kad ļaudis alka dzirdēt patiesību, mēs necentāmies un nepiedāvājām palīdzību; tagad mūsu īpašums nekam vairs neder. Ak, kaut mēs to būtu atdevuši un būtu krājuši sev mantu debesīs!” Es redzēju, ka ziedojamie līdzekļi nepavairojās, bet samazinājās un tika izlietoti. Es redzēju arī to, ka Dievs saviem bērniem neprasa pārdot savus īpašumus vienā laikā. Ja tie vēlas šajā lietā tikt Kunga vadīti, tad Viņš tiem mācīs un rādīs, kad un cik tiem jāpārdod. Daži jau iepriekš ir ziedojuši savus īpašumus adventes darba atbalstīšanā, taču citi tos paturējuši, līdz brīdim kad tie būs nepieciešami. Kad Dieva darbam būs nepieciešams atbalsts, tad viņu pienākums būs tos pārdot.
Es redzēju, ka mūsu Pestītāja aicinājumu: “Pārdodiet, kas jums ir un dodiet nabagiem”, daudzi skaidro nepareizi. Īpašumu pārdošanas nolūks nav iegūt līdzekļus, lai uzturētu tos, kas paši spēj sevi uzturēt, bet tādēļ, lai iegūtos līdzekļus izmantotu patiesības izplatīšanai. Atbalstīt to slinkumu, kuri paši var strādāt ir grēks. Daži ļoti cītīgi apmeklē visas sapulces ne jau tādēļ, lai pagodinātu Dievu, bet tikai “maizes un zivju” dēļ. Tādi var labāk palikt mājās, strādāt un darītu ko vērtīgu [58], lai apmierinātu savas ģimenes vajadzības un virzītu tagadējās patiesības izplatīšanu. Tagad ir laiks krāt mantas debesīs un sagatavot savas sirdis priekš bēdu laika. Tikai tie, kam ir šķīstas sirdis un rokas, pastāvēs šinī smagajā pārbaudes laikā. Ir pienācis laiks, kad Dieva baušļiem jābūt rakstītiem mūsu prātos un sirdīs.
Kungs man ir rādījis, kādas briesmas draud, ja mūsu prāts ir pildīts ar laicīgām domām un rūpēm. Es redzēju, ka daži novēršas no šī laika patiesības un atsalst mīlestībā uz Svētajiem Rakstiem tādēļ, ka lasa tukšu un samaitājošu literatūru. Citi ir pildīti ar nemieru un rūpēm, ko tie ēdīs un dzers, un ko tie ģērbs. Daži Kristus otro nākšanu uzlūko kā ļoti tālu notikumu. Laiks ir ievilcies ilgāk nekā viņi to bija gaidījuši, tāpēc tie domā, „ka vēl ne tik ātri” un tādā veidā viņu prāts tiek novērsts no tagadējās patiesības un tie saaug ar šo pasauli. Tajā visā es redzēju lielas briesmas; ja prāts ir pildīts ar citām lietām, tad tagadējā patiesība tiek nomākta un pie mūsu pierēm nebūs vietas dzīvā Dieva zīmogam. Es redzēju, ka laiks, ko Jēzus pavada Vissvētākajā vietā drīz beigsies un laiks ilgs vēl tikai īsu brīdi. Tādēļ visu savu brīvo laiku mums vajadzētu izlietot, lai pētītu Bībeli, pēc kuras mēs tiksim sodīti pēdējā dienā.
Mani mīļie brāļi un māsas, lai Dieva baušļi un Jēzus Kristus liecība ir pastāvīgi jūsu prātā un lai tas izspiež no jūsu sirdīm pasaulīgas domas un rūpes. Pārdomājiet par tiem tad, kad jūs guļaties un ceļaties. Dzīvojiet un rīkojieties saskaņā ar Cilvēka Dēla nākšanu. Apzīmogošanas laiks ir ļoti īss un drīz beigsies. Tagad, kamēr četri eņģeļi vēl tur četrus vējus, ir laiks, lai nostiprinātu mūsu misiju un aicinājumu. [59]