Kristus vārdi dziļi aizkustināja ļaudis. Pamatpatiesību dievišķais skaistums saistīja klausītājus, un Jēzus svinīgie brīdinājumi skanēja kā caurstrāvojoša Dieva balss. Viņa vārdi bija skāruši klausītāju pašas apslēptākās domas un uzskatus. Sekot Viņa mācībām nozīmētu mainīt paradumus domāt un rīkoties. Tādējādi viņiem rastos nesaskaņas ar reliģiskajiem skolotājiem, jo tas nestu sev līdzi visas tās struktūras gāšanu, kuru rabīni paaudzēm ilgi bija cēluši. Tāpēc, lai arī ļaužu sirdis atsaucās Viņa vārdiem, pavisam maz bija tādu, kuri bija gatavi pieņemt tos kā savas dzīves mērauklu.
Jēzus nobeidza kalna svētrunu ar ilustrāciju, kas apbrīnojami skaidri parādīja, cik nepieciešama ir Viņa mācību izmantošana dzīvē. Pestītāja klausītāju vidū bija daudz tādu cilvēku, kas gandrīz visu savu dzīvi bija pavadījuši Galilejas ezera apkaimē. Sēžot kalna nogāzē un klausoties Jēzus vārdus, viņiem pavērās brīnišķīgs skats; to priekšā izklājās tālie lauki un līdzenumi, kurus šķērsoja kalnu strauti. [148] Vasarā tie bieži izsīka, atstājot vienīgi sauso smilšaino gultni, bet, kad pār kalniem brāzās rudens vētras un negaisi, šie strauti pārvērtās mutuļojošās straumēs, kas dažkārt applūdināja ieleju, aizraujot līdzi visu, kas gadījās ceļā. Tad bieži arī zaļajā līdzenumā ārpus upes aizsniedzamības celtās zemnieku mājas tika aizslaucītas prom. Bet augstu kalnos atradās mājas, kas bija celtas uz klints. Dažās vietās tās bija izcirstas klintī un gadsimtiem palikušas neskartas. Šīs mājas bija būvētas ar smagu darbu un pūlēm. Tām bija grūti piekļūt, un arī apvidus nebija tik pievilcīgs kā zālainajā līdzenumā, tomēr tās bija nopamatotas uz klints, un vējš, plūdi un vētras veltīgi centās tās iznicināt.
Jēzus sacīja, ka tas, kas pieņem Viņa vārdus par sava rakstura un dzīves pamatu, ir līdzīgs vīram, kas savu namu būvē uz klints. Pirms vairākiem gadsimtiem pravietis Jesaja rakstīja: "Mūsu Dieva Vārds paliek mūžīgi!" Apustulis Pēteris ilgi pēc kalna svētrunas, citējot šos Jesaja vārdus, piebilda: "Un tas ir tas vārds, kas jums ir tapis kā prieka vēsts sludināts" (Jes. 40:8; l. Pēt. 1:25). Dieva Vārds ir vienīgā nezūdošā vērtība pasaulē. "Debess un zeme zudīs, bet Mani Vārdi nekad nezudīs" (Mat. 24:35).
Kalna svētruna satur Dieva likuma un rakstura pamatus. Kas uz tiem būvē savu dzīvi, tas ceļ uz visu laikmetu Klinti — Kristu. [149] Pieņemot šos vārdus, mēs sevī uzņemam Kristu, un tie, kas tādā veidā Kristu pieņem, patiesi ceļ namu uz Viņu. "Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus" (1. Kor. 3:11) "Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana" (Ap. d. 4:12). Kristus, Vārds, Dieva attēls, Viņa rakstura, likuma, mīlestības un Viņa dzīves atklāsme ir vienīgais pamats, uz kuru būvētais raksturs pastāvēs.
Mēs būvējam uz Kristu, ja paklausām Viņa Vārdam. Ne jau tas ir taisns, kurš priecājas par taisnību, bet gan tas, kas to īsteno dzīvē. Svētums nav sajūsma, bet pilnīgas nodošanās Dievam rezultāts, Debesu Tēva prāta pildīšana. Kad Izraēla tauta stāvēja pie apsolītās zemes robežām, nepietika tikai ar zināšanām par šo zemi vai dziesmu dziedāšanu par Kānaānu. Tādēļ vien šīs elkdievīgās zemes vīnogu un eļļas dārzi nenonāktu viņu īpašumos. Patiesībā viņi varēja iegūt zemi par savu īpašumu, tikai iekarojot, paklausot noteikumiem, vingrinoties dzīvā ticībā Dievam, pieņemot Viņa apsolījumus un sekojot Tā norādījumiem.
Reliģija sastāv no Kristus Vārdu izpildīšanas; nevis lai nopelnītu Dieva atzinību, bet gan tādēļ, ka mēs, necienīgi būdami, esam saņēmuši Viņa mīlestības dāvanu. Kristus māca, ka pestīšana nav atkarīga tikai no grēku izsūdzēšanas, bet gan no ticības, kas atklājas taisnības darbos. Jēzus mācekļiem ir ne tikai jārunā, bet arī jādarbojas. Vienīgi, pateicoties darbībai, veidojas cilvēka raksturs. "Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni" (Rom. 8:14). [150] Ne tie ir Dieva bērni, kuru sirdis aizkustina Dieva Gars, kuri brīžam pakļaujas tā vadībai, bet tie, kurus vada Dieva Gars.
Varbūt arī tu vēlies kļūt par Kristus sekotāju, bet nezini, kā iesākt? Varbūt tu vēl esi tumsā un nezini, kā atrast gaismu? Seko tai gaismai, kas tev ir! Apņemies paklausīt Tam, cik daudz tu no Dieva Vārda jau zini! Viss Viņa spēks un dzīvība ir šajos Vārdos. Pieņem ticībā Viņa Vārdu, un tu saņemsi spēku tam paklausīt. Sekojot tev dāvātajai gaismai, tu saņemsi arvien lielāku gaismu. Būvējot uz Dieva Vārda pamata, tu veido savu raksturu līdzīgu Kristus raksturam.
Kristus, šis patiesais pamats, ir Dzīvs Akmens. Viņa dzīvība tiek piešķirta visiem, kas būvē uz Viņu. "Uzceliet no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem garīgu namu. (..) Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam" (1. Pēt. 2:5; Efez. 2:21). Akmeņi un pamats kļūst par vienu veselu, jo viņos plūst kopīgā dzīvība. Celtne kļūst nesagraujama un nesatricināma, jo visi, kas dzīvē savu likteni dala ar Dievu, līdz ar Viņu pārdzīvo visu pārejošo.
Katra celtne, kas nebalstās uz Dieva Vārda pamata, sabruks. Tie, kas līdzīgi jūdiem Kristus laikā pamatojas uz cilvēcīgām idejām un uzskatiem, uz cilvēku izdomātām dievkalpošanas formām un ceremonijām vai uz vienalga kādiem darbiem, kurus var veikt neatkarīgi no Kristus žēlastības, ceļ savu raksturu uz irdenām smiltīm. [151] Niknas kārdināšanu vētras smilšaino pamatu aizslaucīs prom, mūža krastmalā no mājas atstājot tikai gruvešus.
"Tādēļ saka Dievs tas Kungs: "Es padarīšu tiesības par lietu mērauklu un taisnīgumu par atsvaru; krusa aizraus melu aizsargu pārklāju, un ūdensplūdi aizskalos viņu paslēptuvi."" (Jes. 28:16,17).
Bet šodien vēl lielā mīlestība lūdz grēcinieku: "Tik tiešām, ka Es dzīvoju, — saka Dievs tas Kungs, — Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezies, jel atgriezies no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt?" (Ec. 33:11). Tā balss, kas, skatoties uz mīļo pilsētu, dziļās sirdssāpēs izsaucās: "Jeruzaleme, Jeruzaleme, tu, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti, cikreiz Es esmu gribējis tavus bērnus pulcināt ap sevi, kā vista pulcina zem spārniem savus cālīšus, bet jūs negribējāt, redziet, jūsu nams būs atstāts," vēl šodien runā uz ietiepīgajiem. Jeruzalemē Jēzus saskatīja simbolu visai pasaulei (Lūkas 13:34,35), kura nicinās un atmetīs Viņa žēlastību. Viņš raudāja par tevi, cietā sirds! Pat tad, kad Jēzus kalnā lēja asaras par Jeruzalemes likteni, šī pilsēta vēl varēja nožēlot un izbēgt savam sodam. Dieva dāvana vēl arvien gaidīja, lai to pieņemtu. Jēzus ar tevi, sirds, vēl joprojām runā mīlestības pilnā valodā: "
Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani." (Atkl. 3:20). "Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks, redzi, tagad ir pestīšanas diena." (2. Kor. 6:2). [152]
Tu būvē uz smiltīm, ja cerības liec pats uz sevi. Bet vēl nav par vēlu izbēgt no briesmām, kas tuvojas. Bēdz uz droša pamata, pirms izceļas vētra! "Tā saka Dievs tas Kungs: "Redzi, Es lieku Ciānā pamatakmeni, izraudzītu akmeni, dārgu stūra akmeni, kas klintij līdzīgi pamatots; kas tic, nepaliks kaunā!" (Jes. 28:16). "Griezieties pie Manis, tad jūs būsiet glābti, visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs, un cita nav neviena!" (Jes. 45:22). "Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!" (Jes. 41:10). "Jūs nepaliksiet kaunā, nedz arī par apsmieklu mūžīgi mūžam." (Jes. 45:17).
Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā Manis dēļ.
Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
(Mat. 5:3 - 12)