Dieva vārda svētīšana prasa no mums, lai mēs šo vārdu, kas attiecas uz Visaugstāko Būtni, izrunātu ar pienācīgu bijību. "Svēts un bijājams ir Viņa vārds." (Ps. 111:8). Mēs nekad un nekādā gadījumā nedrīkstam vieglprātīgi lietot vārdus, ar kuriem uzrunājam Dievu. Lūgšanā mēs ieejam Visaugstākā pieņemamajā istabā, tāpēc mums jānāk Viņa priekšā ar cieņu un godbijību. Viņa klātbūtnē eņģeļi aizklāj savas sejas, ķerubi un mirdzošie seravi tuvojas Dieva tronim svinīgā godbijībā. Cik gan vēl lielākā bijībā mums, vājām un grēcīgām būtnēm, jānāk Viņa priekšā!
Svētīt Kunga vārdu nozīmē vēl daudz vairāk. Mēs varam ar savu izturēšanos līdzīgi jūdiem Kristus dienās parādīt vislielāko godbijību Dieva priekšā, un tomēr darīt Viņa vārdam negodu. Tā Kunga vārds ir "tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus" (2. Mozus 34:5-7). Par Kristus draudzi sacīts: "Vārds, kurā to nosauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība." (Jer. 33:16). [107] Šo vārdu saņem katrs Kristus sekotājs. Tas ir Dieva bērnu mantojums! Visu ģimeni sauc Tēva vārdā. Pravietis Jeremija, lūdzot Izraēla lielā posta un sodību laikā, saka: "(..) mēs esam nosaukti pēc Tava vārda. Neatstāj mūs!" (Jer. 14:9).
Viņa Vārdu svētī debesu eņģeļi un nekritušo pasauļu iedzīvotāji. Ja tu saki: "Svētīts lai top Tavs vārds", tad tu lūdz, lai tas tiktu svētīts šinī pasaulē un tavā sirdi. Kungs, atzinis tevi par savu bērnu visu eņģeļu un cilvēku priekšā, lūdz, lai tu nedarītu negodu labajam vārdam, "kas par jums saukts" (Jēk. 2:7). Kungs sūta tevi pasaulē kā savu pārstāvi, tādēļ katrā dzīves rīcībā tev jāatklāj dievišķīgā nosaukuma svētums. Šī lūgšana prasa no tevis Pestītāja rakstura iegūšanu. Tu nevari svētīt Viņa vārdu, nevari to atklāt pasaulei, neatklājot savā personīgajā dzīvē un raksturā Dieva dzīvi un raksturu, tas iespējams vienīgi, pieņemot Kristus žēlastību un raksturu.