Kristus nesaka, ka cilvēks nekalpos diviem kungiem, bet gan — ka viņš nespēj to darīt. Dievišķajām un mamona interesēm nav nekā kopīga. Tieši tur, kur kristieša sirdsapziņa māca ciest, aizliegties un apstāties, pasaulīgais cilvēks pārkāpj robežu un padodas savām baudkārajām iegribām. Robežas vienā pusē atrodas pašaizliedzīgais Kristus sekotājs, otrā pusē — baudkārēm padevīgais vieglprātīgais pasaules mīlētājs, kurš dzenas pēc modes un baro sevi ar aizliegtām izpriecām. Kristietis šajā pusē nevar atrasties.
[94] Neviens nevar ieņemt neitrālu stāvokli. Nav tādu cilvēku, kas nemīl Dievu un nekalpo arī taisnības ienaidniekam. Kristum ir jādzīvo savos sekotājos, jāstrādā ar viņu locekļiem un jādarbojas ar viņu spējām. Viņu gribai jātiek pakļautai Jēzus prātam, tiem jādarbojas Viņa Garā, tad vairs nedzīvos viņi, bet Kristus — viņos. Tas, kas nesvētās Dievam pilnīgi, atrodas citas varas iespaidā un paklausa citai balsij, kuras pamācības ir pilnīgi pretēja rakstura. Kalpojot ar pus sirdi, cilvēks nokļūst ienaidnieka pusē kā sekmīgs tumsas kunga sabiedrotais. Ja tie, kas uzdodas par Kristus kareivjiem, noslēdz savienību ar sātanu un atdodas viņa darbam, tad tie kļūst Kristus ienaidnieki. Viņi ir neuzticīgi un nodod svētus pienākumus. Tie veido posmu starp sātanu un uzticīgajiem Kristus sekotājiem un ar viņu palīdzību ienaidnieks pastāvīgi strādā, novēršot no Dieva Kristus kareivju sirdis.
Spēcīgākais grēka cietoksnis uz zemes nav vis grēcinieka vai no sabiedrības izstumta cilvēka noziedzīgā dzīve, bet gan dzīve, kas, izliekoties labdarīga, pieticīga un cēla, slēpj sevī grēku un netikumu. Šāda dzīve ir spēcīgākais kārdinājums dvēselei, kas klusībā cīnās ar iemīļotu grēku un dreb bezdibeņa malā. Tas, kurš apbalvots ar augstu dzīves izpratni, patiesību un godu un tomēr apzināti pārkāpj vienu no svētajiem Dieva likumiem, saņemtās dāvanas ir pārvērtis par grēka valgu. [95] Spējas, talanti, līdzcietība, pat augstsirdīga rīcība var degradēties par sātana slazdiem, lai nogrūstu dvēseli bojā ejas bezdibenī šajā un nākamajā dzīvē.
"Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums- un dzīves lepnība, — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules" (1. Jāņa 2:15,16).