Uz šīs zemes sakrātas mantas nav mūžīgas, tās var zagļi nozagt, kodes un rūsa saēst, vētra un uguns iznīcināt. "Jo, kur tava manta, tur būs arī tava sirds." Zemes bagātības tā aizņem domas, ka debesu lietas arvien vairāk zaudē savu nozīmi.
Jūdu laikā valdošā kaisle bija naudas kāre. [89] Pasaulīgais elements ieņēma dvēselē to vietu, kas piederēja Dievam un reliģijai. Tas pats notiek arī šodien. Patmīlīgas bagātības slāpes atstāj uz dzīvi tik saistošu un burvības pilnu iespaidu, ka noslāpē cilvēkā visu cēlo un humāno un ved to pretī bojā ejai. Kalpošana sātanam sastāv no rūpēm, grūtībām un nogurdinoša darba, un bagātības, ko cilvēks ar grūtībām sakrāj virs zemes, ir īslaicīgas.
Jēzus saka: "Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds."
Šie vārdi ietver mācību: "Krājiet sev mantas debesīs. " Mūsu personīgajās interesēs ir krāt sev bagātības debesīs. No visa tā, kas mums pieder, vienīgi šīs patiesi ir mūsu, jo debesīs sakrātās mantas ir mūžīgas. Ne ūdens, ne uguns tās nevar iznīcināt, neviens zaglis tās nevar nozagt, kodes un rūsa tās nevar samaitāt, jo Kungs tās sargā.
Bagātība, kuru Kristus vērtē augstāk par visu citu, ir Viņa godības bagātība, ko Viņš savējiem liek iemantot (Efez. 1:18). Jēzus mācekļi ir nosaukti par Viņa dārgakmeņiem, par sevišķi vērtīgiem dārgakmeņiem. Viņš saka: "Kā dārgakmeņi pieres rotā viņi mirdzēs Viņa zemē." (Cak. 9:16). "Tā ka augstākas kārtas vīrs būs dārgāks par tīro zeltu un kārtējs cilvēks vērtīgāks par Ofīras zeltu" (Jes. 13:12). Kristus — Visuma centrs, no kura izplatās godība, — uzlūko savu tautu skaidrībā un pilnībā kā atalgojumu par visām savām ciešanām, par pazemojumu un mīlestību un kā savas slavas piepildījumu.
Mums ir atļauts kopā ar Viņu strādāt lielajā pestīšanas darbā un būt tās bagātības līdzmantiniekiem, kas iegūta caur Viņa ciešanām un nāvi. [90] Apustulis Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem: "Kas gan cits ir mūsu cerība, prieks un slavas vainags mūsu Kunga Jēzus priekšā Viņa atnākšanas dienā, ja arī ne jūs? Tiešām, jūs esat mūsu gods un prieks!" (1. Tes. 2:19,20). Lūk, bagātība, kuras dēļ Kristus liek mums strādāt! Raksturs ir lielā dzīves pļauja. Katrs vārds, kas Kristus žēlastībā iededzina debesu ilgas, katra cenšanās iegūt Kristum līdzīgu raksturu — tā ir mantas krāšana debesīs.
Kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds. Katra cenšanās darīt labu citiem, atnes mums pašiem ieguvi. Tas, kas ziedo laiku un līdzekļus Evaņģēlija izplatīšanai, saistīs arī savas intereses un lūgšanas pie šī darba un dvēselēm, kas caur to tiek gūtas. Viņa laipnība apņems visus, un tāds cilvēks centīsies vairāk svētīties Dievam, lai darītu pēc iespējas vairāk laba.
Pēdējā dienā, kad šīs zemes vērtības aizies bojā, tie, kas sev krājuši mantas debesīs, redzēs savas dzīves ieguvumu. Ja mēs savā dzīvē pievēršam vērību un uzmanību Pestītāja vārdiem, tad, pulcējušies ap lielo balto troni, mēs redzēsim tos, kuru pestīšanai mēs kalpojām, un zināsim, ka viņi savukārt glābuši citus, un tie atkal citus, mēs kā sava darba rezultātu redzēsim lielu skaitu, kas sasnieguši mūžīgo miera ostu, lai noliktu savus vainagus pie Jēzus kājām un pagodinātu Viņu mūžu mūžos. [91] Ar kādu prieku Kristus strādnieki noraudzīsies uz šiem atpestītajiem, kas piedalīsies Pestītāja pagodināšanā! Cik skaistas liksies debesis tiem, kas būs bijuši uzticīgi dvēseļu pestīšanas darbā!
"Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas" (Kol. 3:1).