Kad mēs runājam par ticību, tad ir atšķirība, kas jāņem vērā. Pastāv tāda pārliecība, kas pilnīgi atšķiras no īstas ticības. Dieva esamība un spēks, Viņa Vārda patiesība ir fakti, ko pat sātans un viņa pulki nevar savās sirdīs noliegt. Bībele saka, ka “arī ļaunie gari tic un dreb” (Jēkaba 2:19), bet tā nav ticība. Vienīgi tur, kur ir ne tikai pārliecība par Dieva Vārdu, bet Viņam tiek nodota arī griba, kur Viņam pakļauta sirds, pievērstas jūtas, tur ir ticība — ticība, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. Dzīvojot tādā ticībā, sirds tiek atjaunota Dieva līdzībā. Un sirds, kas neatjaunotajā stāvoklī nepakļāvās Dieva likumam un arī to nespēja, tagad priecājas par svētajiem priekšrakstiem, izsaucoties līdz ar dziesminieku: “Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalmi 119:97) Tā bauslības taisnība tiek [64] piepildīta mūsos, kas “nedzīvojam vairs miesai, bet garam”. (Romiešiem 8:4)
Ir ļaudis, kas ir iepazinuši Kristus piedodošo mīlestību un patiesi ilgojas būt Dieva bērni, bet tomēr saprot, ka viņu raksturs ir nepilnīgs un dzīve ir kļūdaina; tādēļ tie ir gatavi šaubīties, vai viņu sirds ir Svētā Gara atjaunota. Tādiem es vēlos sacīt: “Neatkāpieties izmisumā!” Mums savu trūkumu un kļūdu dēļ bieži būs jāzemojas un jāraud pie Jēzus kājām, bet mums nav jākļūst mazdūšīgiem. Pat tad, ja ienaidnieks mūs uzvarējis, Dievs mūs vēl nav atraidījis, atmetis un pazudinājis. Nē, Kristus ir pie Dieva labās rokas un mūs aizstāv. Mīļotais Jānis sacīja: “To es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.” (l. Jāņa 2:1) Nekad neaizmirsti Kristus vārdus: “Pats Tēvs jūs mīl.” (Jāņa 16:27) Viņš vēlas tevi atgūt, redzēt tevī atstarotu savu skaidrību un svētumu. Ja tu tikai nodosies Viņam, tad Viņš, kas tevī labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai. Lūdz vēl dedzīgāk; tici vēl pilnīgāk. Neuzticoties saviem spēkiem, pa ļausimies uz mūsu Glābēja spēku; slavēsim Viņu, kas ir mūsu Dziedinātājs.
Jo tuvāk nāksi Jēzum, jo kļūdaināks tu izskatīsies savās acīs, tāpēc ka tavs skats būs skaidrāks un tavas nepilnības pretstatā Viņa pilnīgajam raksturam būs labāk saskatāmas. Tas ir pierādījums, ka sātana viltības zaudējušas savu [65] varu, ka Dieva Gara dzīvinošā ietekme ir tevi atmodinājusi.
Sirdī, kas neatzīst savu grēcīgumu, nevar mājot dziļa mīlestība uz Jēzu. Kristus žēlastības pārveidotā dvēsele apbrīnos Viņa dievišķo raksturu; bet, ja mēs nesaskatām savu morālo kroplumu, tad tas ir nepārprotams pierādījums, ka neesam redzējuši Kristus skaistumu un pilnību.
Jo mazāk iemesla lepnībai mēs saskatīsim sevī, jo vairāk vērtību redzēsim mūsu Pestītāja bezgalīgajā skaidrībā un jaukumā. Sava grēcīguma atzīšana mums liks iet pie Viņa, kurš var piedot; un, kad dvēsele, saprotot savu bezpalīdzību, tieksies pēc Kristus, tad Viņš atklāsies spēkā. Jo vairāk mūsu vajadzības izjūta mums liks tuvoties Jēzum un Dieva Vārdam, jo augstāku izpratni gūsim par Viņa raksturu un jo pilnīgāk atstarosim Viņa līdzību. [66]