“Mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, (..) auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļa.” (Lūk. 1:78,79)
Krusta godība
Dieva mīlestības atklāsme pret cilvēku koncentrējas krustā. Tā pilno nozīmīgumu mēle nespēj izsacīt, spalva nespēj aprakstīt, cilvēka prāts nespēj apjaust. Raugoties uz Golgatas krustu, mēs tikai spējam izteikt: “Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)
Mums jāmācās un jāmāca pestīšanas zinātne, ka Kristus ir sists krustā mūsu grēku dēļ, Kristus ir augšāmcēlies no nāves, Kristus ir atgriezies Debesīs.
Tas bija Kristus
“Kas Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filip. 2:6-8)
“Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas.” “Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.” (Rom. 8:34; Ebr. 7:25)
“Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebr. 4:15)
Ar Kristus dāvanu mēs saņemam visas svētības, ar šo dāvanu pār mums diendienā izplatās Jehovas labestības nebeidzamā plūsma. Ar šo vienu dāvanu mūsu iepriecinājumam dota katra puķe ar tās maigo krāsu un smaržu. Dievs ir radījis sauli un mēnesi. No zvaigznēm, kas izskaistina debesis, nav nevienas, ko Viņš nebūtu radījis. Par Dieva mīlestību Kristū liecina ikviena krītošā lietus lāse, ikviens gaismas stars, kas slīd pār mūsu nepateicīgo pasauli. Mūsu labā viss ir sagādāts ar šo vienu neizsakāmo dāvanu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu. Viņu pienagloja pie krusta, lai visas šīs dāvanas plūstu pie Dieva radījumiem.
“Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni.” (1. Jāņa 3:1)
“Nav dzirdēts un piedzīvots, neviena acs to nav redzējusi, ka bez Tevis būtu vēl kāds cits Dievs, kas tā palīdz tiem, kas paļaujas uz Viņu.” (Jes. 64:4)
Pārveidojošā izpratne
Kristū atklātā izpratne par Dievu ir vajadzīga visiem izglābtajiem. Tā pārveido raksturu. Šī izpratne atjaunos dvēselē Dieva līdzību, piešķirs visai cilvēka būtnei dievišķo garīgo spēku.
“Mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies tā Kunga spožumā, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu.” (2. Kor. 3:18)
Par savu dzīvi Pestītājs teica: “Es esmu turējis sava Tēva baušļus.” (Jāņa 15:10) “Viņš Mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienmēr.” (Jāņa 8:29) Dievs grib teikt, lai Viņa sekotāji būtu tādi, kāds bija Jēzus cilvēka miesā. Viņa spēkā mums jādzīvo skaidra un cēla dzīve, kādu dzīvoja Pestītājs.
“Tādēļ”, saka Pāvils, “es loku savus ceļus tā Tēva priekšā, no kā ikviena cilts Debesīs un virs zemes dabū savu vārdu, lai Viņš savā bagātībā un varenībā jums dotu savu Garu un liktu pieaugt jūsu iekšējam cilvēkam, un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.” (Ef. 3:14-19)
Mēs “pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. Bet Viņš savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem, un (..) ar prieku (..).” (Kol. 1:9-11)
Dievs aicina mūs iegūt šādu izpratni, bez kuras viss pārējais ir niecība un nebūtība.