Papētot tikai šīs problēmas finansiālo aspektu, ir skaidrs, ka šādu tirdzniecību pieļaut ir pilnīgs neprāts! Kādi gan ienākumi var kompensēt cilvēka prāta zaudēšanu, izķēmoto un sakropļoto Dieva attēlu cilvēkā, bērnu postu, kuri, novesti nabadzībā un degradācijā, iemūžina arī savos bērnos savu dzērāju tēvu ļaunās tieksmes?
Alkohola aizliegums
Pie reibinošiem dzērieniem pieradis cilvēks ir bezcerīgā situācijā. Viņa smadzenes ir slimas, gribasspēks novājināts. Ciktāl vispār var runāt par kādu spēku viņā, viņa tieksme ir nevaldāma. Viņu nevar pārliecināt vai pierunāt sev ko aizliegt. Ievilkts netikumu bedrē, cilvēks, kas nolēmis atmest dzeršanu, tiek sagatavots atkal satvert glāzi, un ar pirmo reibinošā dzēriena malku visa labā apņēmība ir pārspēta, iznīcinātas visas gribasspēka paliekas. Viens malks apdullinošās dziras, un visas domas par tā sekām ir izgaisušas. Aizmirsta ir dziļi nelaimīgā sieva. Piedzērušais tēvs vairs nerūpējas par saviem izsalkušajiem un neapģērbtajiem bērniem. Legalizējot alkohola tirdzniecību, likums pieļauj šādu dvēseles lejupslīdi un atsakās apturēt tirdzniecību, kas pasauli piepilda ar ļaunumu.
Vai tā tam jāturpinās vienmēr? Vai dvēselēm būs mūžīgi jācīnās, lai neieietu pa plaši atvērtajām kārdinājumu durvīm viņu priekšā? Vai uz visiem laikiem nesātības lāstam kā nāves dvesmai jākarājas pār civilizēto pasauli? Vai tam kā rijošai ugunij jāļauj katru gadu brāzties pāri tūkstošiem līdz šim laimīgu ģimeņu? Ja kāds kuģis uzskrējis sēklim tuvu krastam, cilvēki kūtri nenoskatās. Viņi riskē ar savu dzīvību, lai izglābtu avarējušos no ūdens kapa. Cik daudz lielākai jābūt prasībai pēc pūlēm, lai izglābtu cilvēkus no alkoholiķa likteņa!
Dzērienu pārdevējs apdraud ne tikai dzērāju un viņa ģimeni. Arī nodokļu nasta, ko šī tirdzniecība rada sabiedrībai, nav lielākais ļaunums. Mēs visi esam ieausti lielajā cilvēces audumā. Ļaunums, kas notiek kādā lielās cilvēces brālības daļā, atnes nelaimi visiem.
Dažs labs cilvēks, kas mantkārības vai ērtību dēļ cerējis iztikt bez alkohola tirdzniecības aizlieguma, pārāk vēlu atklāj, ka šī tirdzniecība skar arī viņu. Viņš redz savus bērnus piedzērušos un ģimeni izpostītu. Plosās nelikumības. Vērtības ir apdraudētas. Dzīvība ir nedroša. Jūrās un uz sauszemes pieaug nelaimes gadījumu skaits. Slimības, kas vairojas netīrībā un nožēlojamos mitekļos, ielaužas arī lepnās un greznās mājās. Izlaidīgu un noziedzīgu bērnu veicinātais ļaunums inficē kārtīgu un izglītotu ģimeņu dēlus un meitas.
Nav neviena cilvēka, kura intereses neapdraudētu alkohola tirdzniecība. Nav neviena cilvēka, kam savas drošības dēļ nevajadzētu sākt to likvidēt.
Īpaši likumdošanas institūcijām un tiesām jābūt brīvām no alkoholisma lāsta. Gubernatoriem, senatoriem, valdības pārstāvjiem un tiesnešiem, ļaudīm, kas izdod un kārto nācijas likumus, tiem, kas atbild par valsts iedzīvotāju dzīvībām, labo slavu un īpašumiem, jābūt ļoti stingriem atturībniekiem. Tikai tā ir panākams, ka viņu prāts būs skaidrs, lai saskatītu atšķirību starp pareizo un nepareizo. Tikai tad viņi būs uzticīgi īstajiem principiem, spēs gudri spriest tiesu un parādīt žēlastību. Taču — ko rāda dzīve? Cik gan daudziem no šiem cilvēkiem stiprs dzēriens ir aptumšojis prātu, un viņu izpratne par pareizo un ļauno ir sašķobījusies! Cik gan daudzi despotiski likumi ir pieņemti un izsludināti, cik daudzi ir nevainīgi notiesāti uz nāvi žūpojošu likumdevēju, liecinieku, zvērināto, advokātu un pat tiesnešu netaisnības dēļ! Ir daudzi “varoņi vīna dzeršanā” un “spēka vīri reibinātāju dzērienu darināšanā”, “kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”; kas “dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam”! Par tādiem Dievs saka:
“Bēdas lai tiem (..)!
Tāpat, kā uguns aprij salmus
un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās,
tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi,
jo viņi ir atmetuši tā Kunga Cebaota bauslību
un nicinājuši Israēla Svētā Vārdu.”
(Jes. 5:22-24)
Dieva gods, nācijas stabilitāte, sabiedrības, ģimenes un katra atsevišķa cilvēka labklājība prasa, lai tiktu izmantoti visi iespējamie spēki, mudinot cilvēkus saskatīt alkoholisma ļaunumu. Drīz mēs ieraudzīsim šīs briesmīgās nelaimes sekas tā, kā to tagad vēl neredzam. Kas veltīs pūles, lai apturētu šo graujošo darbu? Pagaidām šī cīņa ir tikko sākusies. Jāorganizē visi, lai varētu apturēt tirdzniecību ar reibinošajiem dzērieniem, kas cilvēkus dara negudrus. Dzērienu tirdzniecības briesmas vajag izskaidrot saprotami, lai pašā sabiedrībā rastos viedoklis par alkohola aizlieguma nepieciešamību. Reibinošo dzērienu apdullinātajiem cilvēkiem jādod izdevība izbēgt no verdzības, kurā tie iekļuvuši. Tautas balsij jāpieprasa, lai likumdevēji izbeidz šo zemisko tirdzniecību.
“Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt.
Kad tu saki: “Redzi, mēs to nesaprotam!”
vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro,
un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un
atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?”
Un “Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos,
ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus?”
(Angļu tulk. — “Ko tu teiksi, kad Viņš tevi sodīs?”)
(Sal. pam. 24:11,12; Jer. 13:21)