Mācot veselības principus, atcerieties reformas lielo mērķi — pilnīgi nodrošināt fizisko, prāta un dvēseles attīstību. Rādiet, ka Dieva radītie dabas likumi domāti mūsu labumam, ka paklausība tiem veicina laimi šajā dzīvē un palīdz sagatavoties nākamajai.
Rosiniet cilvēkus pētīt mīlestības un gudrības izpausmes dabas norisēs, izzināt cilvēka organismu, šo brīnumaino sistēmu un to pārvaldošos likumus. Tie, kas uztvers Dieva mīlestības atklāsmes, sapratīs Viņa gudros un labestīgos likumus un apjautīs paklausības nozīmi. Savus pienākumus un saistības tie izpildīs citādi nekā visi citi. Viņi novērtēs veselības likumu ievērošanu nevis kā upuri vai sevis aizliegšanu, bet gan uzskatīs to par nenovērtējamu svētību, kā tas patiesībā arī ir.
Ikvienam Evaņģēlija darbiniekam jāsajūt, ka pamācību sniegšana par veselīga dzīvesveida principiem ir viņa pienākumu būtiska daļa. Pēc tās ir liela vajadzība, un pasaule tai ir atvērta. Visur vērojama tieksme aizstāt individuālo darbu ar iestāžu darbu. Cilvēciskā gudrība tiecas uz apvienošanos, centralizāciju, lielu baznīcu un iestāžu celšanu. Daudzi cilvēki atstāj labdarību iestāžu un organizāciju ziņā; viņi attaisno savu atraušanos no saskarsmes ar pasauli, un viņu sirdis kļūst nejūtīgas, iegrimst patmīlībā un paliek neietekmējamas. Dvēselēs zūd mīlestība pret Dievu un cilvēkiem.
Kristus saviem sekotājiem uztic individuālo darbu — un to nevar veikt kāds cits. Kalpošana slimajiem un trūcīgajiem, Evaņģēlija sniegšana pazudušajiem nav jāatstāj komitejām vai organizētām labdarības iestādēm. Evaņģēlijs prasa personisku atbildību, personiskas pūles un gatavību uzupurēties.
“Ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai Mans nams būtu pilns.” Tāda ir Kristus pavēle. Viņš vada cilvēkus saskarsmē ar tiem, kam viņi mēģina palīdzēt. “Kas bez pajumtes, uzņem savā namā,” Viņš saka. “Kad tu redzi kailus, (..) tos apģērb.” “Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Lūk. 14:23; Jes. 58:7; Marka 16:18) Evaņģēlija svētības jāizdala tiešā saskarsmē un ar personisku kalpošanu.
Dodams gaismu saviem ļaudīm senatnē, Dievs nedarbojās tikai vienā ļaužu šķirā. Daniēls bija kāda Jūdejas augstmaņa dēls. Arī Jesaja bija no dižciltīgas ģimenes, bet Dāvids un Amoss — gani, Caharija — Bābeles gūsteknis, Elīsa — zemkopis. Kungs aicināja par saviem pārstāvjiem gan praviešus un augstmaņus, gan dižciltīgos un vienkāršos ļaudis, un mācīja viņiem visai pasaulei sludināmās patiesības.
Katram savas žēlastības paudējam Kungs noteica kādu darbu citu labā. Katram atsevišķi mums jāiedegas darba kvēlē savā vietā ar vārdiem: “Es esmu še, sūti mani.” (Jes. 6:8) Uz visiem gulstas atbildība: uz Vārda sludinātāju, uz māsu misionāri, uz kristīgu ārstu, uz katru kristieti, neatkarīgi no tā, vai viņš ir komersants vai lauksaimnieks, izglītots speciālists vai amatnieks. Mūsu pienākums ir atklāt cilvēkiem viņu pestīšanas Evaņģēliju. Katram pasākumam, kurā piedalāmies, jābūt līdzeklim šī mērķa sasniegšanai.
Tie, kas uzņemas viņiem izraudzīto darbu, būs ne vien par svētību citiem, bet arī paši tiks svētīti. Apziņa par labi paveikto darbu atspoguļosies arī viņu dvēselē. Bezcerīgie aizmirsīs savu bezcerību, vājie kļūs stipri, nezinātāji — zinoši, un visi atradīs nemaldīgu palīgu Viņā, savā Aicinātājā.
Kristus draudze ir organizēta kalpošanai. Tās moto — kalpošana. Tās locekļi ir cīnītāji, kas jāizglīto cīņai sava pestīšanas Vadoņa pakļautībā. Kristīgajiem sludinātājiem, ārstiem un skolotājiem ir plašāks darba loks, nekā daudzi to ir izpratuši. Viņiem ne tikai jākalpo cilvēkiem, bet arī jāmāca tos kalpot. Viņiem ne tikai jāmāca pareizi dzīves principi, bet arī jāaudzina savi klausītāji tos ievērot un izmantot. Patiesība, kura nav lietota praksē un kurā neesam dalījušies ar citiem, zaudē savu dzīvinošo vērtību. Tikai daloties patiesības atziņās, var saglabāt tās svētības.
Ir jāizbeidz vienmuļība dievkalpojumos. Katrs draudzes loceklis jāiesaista kādā kalpošanas nozarē Kunga darbā. Daži nespēj darīt tik daudz kā citi, bet ikvienam jādara viss iespējamais, lai novērstu slimību un ciešanu uzplūdus, kas pārņem pasauli. Daudzi vēlētos darboties, ja tiktu pamācīti, kā to sākt. Viņi ir jāmāca un jāiedrošina.
Katrā draudzē vajadzētu būt misijas nodaļai kristīgu darbinieku sagatavošanai. Tajā draudzes locekļi varētu apgūt iemaņas, kā mācīt Bībeles stundās, kā vadīt un mācīt sabatskolas klasi, kā vislabāk palīdzēt trūcīgajiem un aprūpēt slimos, kā darboties neatgriezto labā. Vajadzētu organizēt veselības, mājturības un citus vajadzīgus kursus dažādās kristīgās palīdzības nozarēs. Būtu ne tikai jāmāca, bet arī jāapgūst prasme strādāt pieredzējušu pedagogu vadībā. Lai skolotāji, paši būdami rosīgi, iet pa priekšu, darbodamies ļaužu vidū, tad citi, radoši iesaistīdamies, lietderīgi mācīsies no viņu piemēra. Priekšzīmei ir lielāka vērtība nekā daudziem priekšrakstiem un norādījumiem.
Visiem cilvēkiem savi fiziskie spēki un garīgās spējas ir jāattīsta līdz visaugstākajai pakāpei, lai tie varētu darboties Dieva darbā tur, kur Viņš aicinās. Tā pati žēlastība, ko no Kristus saņēma Pāvils un Apolls un kas tos nošķīra izcilai garīgai kalpošanai, šodien tiks dota dievbijīgiem kristīgiem misionāriem. Dievs vēlas, lai Viņa bērniem būtu tādas gara spējas un zināšanas, kas nekļūdīgā skaidrībā un spēkā atklātu pasaulei Viņa godību.
Dievam svētījušies izglītotie darbinieki spēj kalpot un daudzveidīgākās darba nozarēs un veikt izvērstāku darbu nekā neizglītotie. Viņu disciplinētais prāts nostāda tos izdevīgākā vietā. Tie, kuriem nav izcilu talantu vai īpašas izglītības, arī var kalpot citiem atbilstoši savām spējām. Dievs izmantos cilvēkus, kas labprāt ļauj to darīt. Ne visspožākie vai vistalantīgākie ir tie, kuru darbs nes lielākos un paliekošākos rezultātus. Ir vajadzīgi cilvēki, kas sadzirdējuši Debesu vēsti. Visietekmīgākie darbinieki ir tie, kas atsaucas aicinājumam: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis.” (Mat. 11:29)
Ir vajadzīgi misionāri ar degsmi sirdī. Tas, kura sirdi aizskar Dievs, ir pildīts ar ilgām pēc tiem, kuri nekad nav iepazinuši Viņa mīlestību. Šo ļaužu stāvoklis ietekmēs viņu ar personiska pārdzīvojuma smeldzi. Riskēdams ar savu dzīvību, viņš iziet kā Debesu sūtīts un iedvesmots vēstnesis, lai strādātu darbu, kurā var iesaistīties arī eņģeļi.
Ja tie, kam Dievs ir devis lielas intelekta spējas, šīs dāvanas lietos patmīlīgiem nolūkiem, pēc zināma pārbaudījuma laika tiks atstāti pašizvēlētajam ceļam. Dievs aicinās šķietami mazāk apdāvinātus cilvēkus, kam nav tik lielas pašpaļāvības, un Viņš vājos darīs stiprus, jo tie uzticas Debesu Tēvam, ka Viņš darīs to, ko paši savā labā tie nespēj veikt. Dievs pieņems patiesu kalpošanu un pats izlīdzinās trūkumus.
Par saviem darbabiedriem Dievs it bieži ir izraudzījies cilvēkus, kas skolā ieguvuši ierobežotu izglītību. Tie ir izmantojuši savas spējas visuzticīgākajā veidā, un Kungs ir atalgojis viņu centību, viņu strādīgumu un slāpes pēc zināšanām. Dievs ir redzējis šo cilvēku asaras, dzirdējis viņu lūgšanas. Kā Viņa svētības nāca pār gūstekņiem Bābeles galmā, tāpat Viņš dāvā gudrību un atziņas saviem darbiniekiem šodien.
Cilvēkiem ar nelielu formālo izglītību, necilu sabiedrisko stāvokli Kristus žēlastībā dažreiz ir bijušas brīnišķas sekmes, mantojot dvēseles Viņam. Viņu sekmju noslēpums ir bijusi nelokāma uzticība Dievam. Ik dienas viņi mācījās no Tā, kas ir brīnišķīgs padomā un varens spēkā.
Tādi darbinieki ir jāiedrošina. Kungs viņus savienos ar tiem, kam ir ievērojamāki talanti, lai aizpildītu citu atstātās tukšās vietas. Viņu izcilās spējas saskatīt darāmo, viņu gatavība palīdzēt tiem, kam palīdzība vajadzīga, viņu laipnie vārdi un darbi atver durvis, kas citādi paliktu slēgtas. Viņi ir derīgi darbam un tuvojas tiem, kam ir bēdas, viņu vārdu pārliecinošā ietekme spēj pievest Dievam daudzas drebošas dvēseles. Šo cilvēku darbs parāda, ko spētu paveikt tūkstoši citu, ja tikai to vēlētos.
Plašāka dzīve
Nekas cits neradīs tādu degsmi upurēties un rakstura stingrību kā iesaistīšanās darbā citu labā. Daudzi, kas ir kristieši tikai vārda pēc, meklējot saskari ar draudzi, domā vienīgi par sevi. Viņi vēlas baudīt draudzes sadraudzību un gana rūpes. Viņi kļūst lielu un perspektīvu draudžu locekļi, bet citu labā vēlas darīt pavisam maz. Tādā veidā viņi sev laupa visdārgākās svētības. Daudzi gūtu lielāku labumu, upurējot savu patīkamo, ērtību veicinošo sabiedrību. Viņiem būtu jādodas turp, kur viņu enerģija tiktu rosināta kristīgā darbā un kur varētu mācīties just atbildību.
Cieši kopā augošie koki nav veselīgi un spēcīgi. Dārznieks tos pārstāda, lai pavērtos iespējas attīstībai. Līdzīgi apstākļi nāktu par labu daudzu lielo draudžu locekļiem. Ir nepieciešams viņus nosūtīt tur, kur viņu enerģiju varētu izlietot aktīvā kristīgā darbībā. Viņi zaudē savu garīgo dzīvību, neattīstās un ir nemākulīgi, jo tiem trūkst izdevības pašaizliedzīgam darbam citu labā. Pārvietoti kādā citā misijas laukā, viņi augtu stipri un spēcīgi.
Nevienam tomēr nevajadzētu gaidīt, līdz viņu aicinās kādā tālā laukā, pirms nav uzsākts palīdzības darbs citu labā. Durvis kalpošanai ir atvērtas visur. Visapkārt ir tādi cilvēki, kuriem vajadzīga mūsu palīdzība. Visur ir atraitnes, bāreņi, slimie un mirstošie, noskumušie, mazdūšīgie, neizglītotie un izstumtie.
Par savu īpašo uzdevumu mums jāuzskata pienākums darboties to labā, kas dzīvo mūsu tuvumā. Pārdomājiet, kā jūs vislabāk varat palīdzēt tiem, kam nav nekādas intereses par garīgajiem jautājumiem. Apmeklējot savus draugus un kaimiņus, parādiet ieinteresētību par viņu garīgo un laicīgo labklājību. Stāstiet viņiem par Kristu kā grēkus piedodošu Pestītāju. Ielūdziet kaimiņus pie sevis mājās un kopīgi lasiet dārgo Bībeli un grāmatas, kas izskaidro tās patiesības. Aiciniet viņus dziedāt un lūgt kopā ar jums. Šajās mazajās sanāksmēs būs klāt pats Kristus, kā Viņš to ir apsolījis, un Viņa žēlastība aizkustinās sirdis.
Draudzes locekļiem jāmācās veikt šo darbu. Tas ir tikpat būtiski, kā glābt neizglītotās dvēseles svešās zemēs. Kamēr citi sajūt nastu par dvēselēm tālumā, lai tie daudzie, kas atrodas uz vietas, sajūt nastu par dārgām dvēselēm savā apkārtnē un darbojas tikpat uzcītīgi šo ļaužu pestīšanas labā.
Daudzi cilvēki žēlojas par savu vienmuļo dzīvi. Ja viņi vēlas, tad paši to var bagātināt un darīt ietekmīgu. Tiem, kas Jēzu mīl ar visu sirdi, dvēseli un prātu un savu tuvāko kā sevi pašu, ir plašs darbalauks, kurā izmantot savas spējas un ietekmi.