Savā dziedinātāja kalpošanā ārstam ir jāsadarbojas ar Kristu. Pestītājs palīdzēja atspirgt gan dvēselei, gan miesai. Viņa mācītais Evaņģēlijs bija vēsts par garīgu dzīvi un fizisku atjaunošanu. Atbrīvošana no grēka bija saistīta ar slimību dziedināšanu. Tāda pati kalpošana uzticēta arī kristīgajam ārstam. Viņam jāsadarbojas ar Kristu, rūpējoties par cilvēku fiziskajām un garīgajām vajadzībām un jābūt žēlastības vēstnesim, dziedinot gan slimās miesas, gan ar grēku slimās dvēseles.
Ārsta profesijā Kristus ir galvenais vadītājs. Lielais Ārsts Kristus ir blakus katram dievbijīgam speciālistam, kas remdē cilvēku ciešanas. Ārstam, lietojot dabas līdzekļus slimību ārstēšanā, būtu jāpievērš pacientu uzmanība Kristum, kas var atvieglot kā dvēseles, tā arī fiziskās ciešanas. Kristus sekmīgi pabeidz ārstu sākto palīdzību veselības atgūšanā. Viņi cenšas palīdzēt dabas dziedinošajam spēkam, bet Kristus pats ir dziedinātājs. Ārsts palīdz saglabāt dzīvību, Kristus to piešķir.
Dziedināšanas pirmsākums
Veikdams brīnumus, Pestītājs parādīja spēku, kas pastāvīgi strādā cilvēka labā, to uzturot un dziedinot. Diendienā Dievs darbojas ar dabas starpniecību, stundu pēc stundas, ik brīdi uzturot, stiprinot un atjaunojot mūsu dzīvību. Ja kāda mūsu organisma daļa ir ievainota, tūlīt sākas dziedināšana; veselības atjaunošanu iesāk dabas spēki, kas patiesībā ir Dieva spēks. Viss dziedinošais spēks nāk no Viņa. Ja kāds atspirgst pēc slimības, tad to izdziedinājis ir Dievs.
Kāds naidīgs spēks rada slimības, ciešanas un nāvi. Tas ir sātans — iznīcinātājs, bet Dievs ir atjaunotājs.
Israēlam sacītie vārdi piepildās arī šodien tiem, kas atgūst fizisko vai dvēseles veselību. “Es esmu tas Kungs, jūsu Ārsts.” (2. Moz. 15:26)
“Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.” (3. Jāņa 2) Šajos vārdos izteikts Dieva vēlējums katram cilvēkam.
Viņš “piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.” (Ps. 103:3,4) Dziedinot sirgstošos, Kristus viņus brīdināja: “Negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa 5:14) Viņš mācīja, ka cilvēki saslimst, ja pārkāpj Dieva likumus. Tikai paklausot tiem, var saglabāt veselību.
Ārstam vajadzētu pamācīt savus pacientus, ka veselības atgūšanā viņiem jāsadarbojas ar Dievu. Ārsts nepārtraukti pārliecinās par to, ka slimība ir grēka sekas. Viņš saprot, ka, tāpat kā Dekalogs (desmit baušļi), arī dabas likumi ir dievišķi, un, tikai paklausot tiem, var atgūt vai saglabāt veselību. Viņš redz, ka savu nepareizo ieradumu dēļ cieš daudzi, kurus varētu izdziedināt, ja viņi darītu visu iespējamo veselības atgūšanai. Cilvēki jāpamāca, ka katrs ieradums, kas samaitājoši ietekmē fizisko, prāta vai garīgo enerģiju, ir grēks, ka veselība jāsargā, paklausot Dieva likumiem, kurus Viņš apstiprinājis visas cilvēces labā.
Ja ārsts redz, ka pacientam ir nepareiza uztura, dzeršanas vai kādas citas neveselīgas noslieces izraisīta slimība, un tomēr nepasaka viņam to, tad nodara slimniekam ļaunumu. Dzērājiem, ļaundariem un tiem, kas nodevušies izvirtībām, ārstam ir skaidri un noteikti jāpaskaidro, ka viņu ciešanas ir grēka sekas. Tiem, kas saprot dzīvības pamatlikumus, nopietni jācenšas cīnīties ar slimību cēloņiem. Kā gan ārsts var klusēt, redzot nepārtrauktas mokošas sāpes un pastāvīgi palīdzot remdēt ciešanas? Vai viņš ir labsirdīgs un žēlsirdīgs, ja nemāca stingru atturību kā ietekmīgāko slimību dziedinātāju?
Ir skaidri jāpasaka, ka dzīvības ceļš ir Dieva baušļi. Dievs ir devis dabas likumus, bet Viņa likumi nav untumainas vai nelikumīgas prasības. Ikviens “Tev nebūs” vai nu fiziskajā, vai morālajā jomā ietver apsolījumu. Ja mēs tam paklausīsim, mūsu gājumu pavadīs svētības. Dievs nekad mūs nespiež darīt pareizi, bet cenšas pestīt no ļaunā un vadīt uz labu.
Pievērsīsim uzmanību Israēlam dotajiem likumiem. Dievs viņiem deva noteiktus norādījumus par dzīvesveidu. Viņš deva likumus, kas attiecās gan uz fizisko, gan garīgo labklājību, un paklausības gadījumā apsolīja, ka “Kungs novērsīs no tevis visādas slimības”. (5. Moz. 7:15) “Ņemiet pie sirds visus šos vārdus, ko Es jums šodien svinīgi pasludinu.” “Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (5. Moz. 32:46; Sal. pam. 4:22)
Dievs vēlas, lai mēs sasniegtu pilnību, kādu mums dāvinājis Kristus. Viņš aicina izvēlēties pareizo, savienoties ar Debesu spēkiem, pieņemt principus, kas mūsos atjaunos dievišķo līdzību. Savā rakstītajā Vārdā un lielajā dabas grāmatā Viņš ir atklājis dzīvības pamatprincipus. Mūsu pienākums ir apgūt tos un paklausībā sadarboties ar Viņu, kas spēj atjaunot fizisko un arī garīgo veselību.
Cilvēkiem jāuzzina, ka paklausības svētības visā pilnībā var saņemt tikai tad, ja pieņem Kristus žēlastību. Tā ir Viņa žēlastība, kas cilvēkam dod spēku paklausīt Dieva likumiem. Tā dara spējīgu atbrīvoties no ļauno ieradumu verdzības un ir vienīgais spēks, kas viņu noturēs uz taisnības ceļa.
Kad tiek pieņemts skaidrais un spēcīgais Evaņģēlijs, tas dziedina grēka izraisītās slimības. Uzlēks Taisnības Saule, un tad plūdīs “dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas”. (Mal. 3:20, Glika tulk. 4:2) Ne viss, ko šī pasaule piedāvā, spēj dziedēt salauztu sirdi vai piešķirt mierīgu prātu, atņemt rūpes vai novērst slimības. Slava, apdāvinātība, talants nespēj iepriecināt noskumušu sirdi vai atjaunot izpostītu dzīvi. Cilvēka dvēsele ir atkarīga vienīgi no dievišķās dzīvības.
Mīlestība, kuru Kristus izplata visā mūsu būtnē, ir dzīvinošs spēks. Tā dziedina katru dzīvībai svarīgo organisma daļu — smadzenes, sirdi un nervus. Tā mūsos modina vēlmi darboties, atbrīvo dvēseli no vainām un bēdām, nomāktības un rūpēm, kas salauž dzīvības spēkus. Tai līdzi nāk apskaidrība un savaldība. Tā ienes dvēselē prieku, kuru nekas pasaulīgs nespēj izpostīt, — prieku Svētajā Garā — veselīgu dzīves prieku.
Pestītāja vārdi — “Nāciet pie Manis, (..) Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28) — ir recepte fizisko, prāta un garīgo slimību dziedināšanai. Lai gan cilvēki cieš savas nepareizās rīcības dēļ, Dievs par viņiem iežēlojas. Palīdzību var atrast pie Viņa. To labā, kas Viņam uzticēsies, Viņš darīs lielas lietas.
Lai gan gadsimtiem ilgi grēks cilvēku ciltī ir nostiprinājis savu ietekmi, lai gan ar maldiem un viltību sātans ar savu melīgo skaidrojumu uz Dieva Vārdu ir metis tumšu ēnu un licis cilvēkiem apšaubīt Dieva labestību, tomēr Tēva žēlastība un mīlestība nav pārstājusi plūst lejup bagātīgās straumēs. Ja, novērtējot dievišķās dāvanas, cilvēki pret Debesīm atvērtu savas dvēseles, tajās ieplūstu dzīvinošs spēks.
Ārsts, kurš vēlēsies būt pietiekami labs Kristus darbinieks, centīsies augt katrā sava darba nozarē. Tas uzcītīgi mācīsies, lai teicami atbilstu savai profesijai, vienmēr tieksies sasniegt augstāku kvalifikāciju, iegūt rosinošas atziņas, lielāku darba prasmi un dziļāku problēmu izpratni. Ikvienam ārstam jāapzinās, ka tas, kas strādā vāji un neprasmīgi, nodara ļaunu ne vien slimajam, bet ir netaisns arī pret saviem darbabiedriem. Ārsts, kas apmierinās ar vājām zināšanām un ierobežotu darba prasmi, ne tikai mazina savas profesijas godu, bet arī apkauno Kristu, Galveno Ārstu.
Cita nodarbošanās jāmeklē tiem, kas jūt, ka nav piemēroti mediķa darbam. Tie, kas spēj rūpēties par slimajiem, bet viņu medicīniskā izglītība un atbilstība ārsta amatam ir ierobežota, rīkotos pareizi, ja uzņemtos šī darba necilāko daļu — uzticīgi kalpotu par kopējiem. Pacietīgi strādājot prasmīgu ārstu vadībā, viņi pastāvīgi var mācīties un, izmantojot katru izdevību, gūt zināšanas, ar laiku kļūstot pilnīgi piemēroti ārsta darbam. Lai jaunie ārsti kā Viņa, Lielā Ārsta, “līdzstrādnieki (..) Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši (..), nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai amats [pie slimniekiem] netop lamāts. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi.” (2. Kor. 6:1–4)
Dieva nolūks ir, lai mēs vienmēr tiektos augšup. Īsts ārsts misionārs aizvien pilnīgos savu prasmi. Apdāvināti kristīgi ārsti, kuriem ir augstas profesionālās iemaņas, ir jāatrod un jāmudina iesaistīties kalpošanā Dievam vietās, kur viņi varētu mācīt un sagatavot citus kļūt par ārstiem misionāriem.
Ārstam savā dvēselē jāuzkrāj Dieva Vārda gaisma. Viņam pastāvīgi jāpieaug žēlastībā. Nav pareizi, ja reliģija viņam ir tikai viens valdzinājums citu vidū. Tai jābūt dominantei pāri visam citam. Ārstam jādarbojas augstu, svētu motīvu vadītam — motīvu, kas ir spēcīgi, jo nāk no Kristus, kurš atdeva savu dzīvību, lai sniegtu mums spēku uzvarēt ļauno.
Ja ārsts savā profesijā uzticīgi un uzcītīgi svētosies, lai kalpotu Kristum, un izbrīvēs laiku savas sirds pārbaudei, viņš aptvers sava svētā aicinājuma noslēpumu. Viņš spēs sevi audzināt un disciplinēt tā, ka visi, kas atrodas viņa ietekmē, saskatīs tās izglītības un gudrības pārākumu, kuru gūst ar gudrības un spēka Dievu vienots cilvēks.
Nevienā citā darbā nav vajadzīga tik cieša savienība ar Kristu kā ārsta darbā. Katram, kas vēlas to veikt pienācīgi, ik dienu un ik stundu jābūt kristietim. Pacienta dzīvība atrodas ārsta rokās. Viena bezrūpīga diagnoze, viena nepareiza recepte kritiskā gadījumā vai viena nemākulīga rokas kustība operācijā, pat tikai mata platumā, — un kāda dzīvība var tikt zaudēta, viena dvēsele nonāk mūžībā. Cik tā ir milzīga atbildība! Cik svarīgi katram ārstam vienmēr strādāt dievišķā Ārsta vadībā!
Pestītājs labprāt vēlas palīdzēt visiem, kas lūdz no Viņa gudrību un domu skaidrību. Kam gan vairāk ir vajadzīga gudrība un domu skaidrība kā ārstam, no kura lēmuma ir atkarīgs tik daudz? Ikvienam, kas palīdz cilvēkiem veseļoties un pagarināt dzīvi, ticībā jāraugās uz Kristu, lai Viņš vadītu katru tā kustību. Pestītājs sniegs gudrību un prasmi rīkoties grūtos brīžos.
Tiem, kas rūpējas par slimajiem, ir sniegtas brīnišķas izdevības. Slimniekiem ir jāsaprot, ka visā viņu ārstēšanas procesā ārsts cenšas tiem palīdzēt sadarboties ar Dievu slimības novēršanā. Paskaidrojiet pacientiem, ka katrā ar Dieva likumiem saskaņotā solī tie var sagaidīt dievišķā spēka palīdzību.