Apmēram pirms trīsdesmit gadiem (1860-tajos gados — tulk. piez.) parādījās pirmie publicētie E.G. Vaitas raksti par veselību. Tie izraisīja nopietnas pārdomas tiem, kas bija pazīstami ar citām viņas publikācijām. Tūkstoši izjuta aicinājumu mainīt savus līdz šim piekoptos ieradumus un atsacīties gan no iedzimtiem, gan iegūtiem sliktiem paradumiem. Tik lielas pārmaiņas nevarēja notikt bez sevišķa spēka palīdzības. Šajā gadījumā spēka avots bija ticība, ka vēstis ne tikai nes patiesības zīmogu, bet ka aiz tām stāv kaut kas augstāks par cilvēcisku autoritāti. Šeit nebūtu īstā vieta apspriest, uz ko tāda ticība balstās, bet pievērsīsim uzmanību dažiem interesantiem faktiem!
1. Laikā, kad iznāca šīs pirmās publikācijas, veselības jautājumus pilnīgi ignorēja ne tikai tie cilvēki, kas bija šo rakstu adresāti, bet visa pasaule kopumā.
2. Nedaudzie, kas atbalstīja reformas vajadzību fiziskos ieradumos, līdz ar patiesajiem reformas principiem izplatīja arī pašizdomājumus, kas bieži bija pat ļoti kļūdaini.
3. Nekur un neviens nepasniedza sistemātisku un harmonisku higiēnas patiesību kopumu, kurā nebūtu pašu pielaistu kļūdu un kas būtu saskaņā ar Bībeli un kristīgās ticības principiem.
Tāds bija laiks, kurā nāca klājā šie raksti. Šeit izteiktos principus neapstiprināja zinātniska autoritāte, bet tie tika atklāti vienkāršā, tiešā veidā un to darīja kāds, kuram nebija nekādas zinātniskās izglītības. Tie ir uzrakstīti, pateicoties dievišķās apgaismības palīdzībai un autoritātei.
Kā principi, kas atklāti tādos dīvainos apstākļos un pretendē uz tik ievērojamu statusu, ir izturējuši laika un pieredzes pārbaudi? Šis ir būtisks jautājums, uz kuru atbildi sniedz nozīmīgi fakti. Atklātos principus praksē pārbaudījuši tūkstoši, un vienmēr, kad tie ir saprātīgi un pareizi izvesti dzīvē, ir iegūti paši labākie rezultāti. Tūkstoši ir liecinājuši par saņemtajām fiziskajām, garīgajām un morālajām svētībām. Daudzi no izteiktajiem principiem ir tā iesakņojušies, ka tos vairs neuzskata par reformu, bet drīzāk par izplatītiem inteliģences ieradumiem. Pamatlikumi, kurus kādreiz vai nu pilnīgi ignorēja, vai arī padarīja par izsmiekla objektu, ir klusi izlauzuši sev ceļu uz vispārēju uzticību un cieņu, un pasaule gandrīz ir aizmirsusi, ka tie ne vienmēr ir pieņemti. Šiem principiem, kas propagandēti pirms vairāk kā ceturtdaļgadsimta, apstiprinājumus pastāvīgi ir pievienojuši jauni zinātnes atklājumi un veco faktu mūsdienīgi skaidrojumi, tā ka uz šo brīdi katrs princips ir stipri nopamatots ar zinātniskiem pierādījumiem.
Visbeidzot, veselības reformas kustība, kas balstīta uz tik sen aizstāvētiem principiem, dzīvo un plaukst līdz pat mūsu dienām, un tās izveidotās iestādes ir izaugušas par visplašākajām un veiksmīgākajām veselības aizsardzības iestādēm pasaulē. Turpretī jebkuri citi meklējumi šajā virzienā, kas satur kļūdas, beigušies vai nu ar patiesības principu atstāšanu un nodošanos maldiem, vai arī ar ieslīgšanu tumsā un neziņā. Tas pierāda, ka teorijas, kas atsaucas uz zinātnes un pieredzes autoritāti, bet ir galēju uzskatu izkropļotas, kļūdu piejaukuma dēļ nespēj dot labus rezultātus. To, ka persona, kas nepretendē uz nekādu zinātnisku izglītību vai erudīciju, mulsinošu un pretrunīgu mācību virpulī ir bijusi spējīga apkopot higiēnas principus tik harmoniski, tik saskanīgi un tik patiesi, vajadzētu uzskatīt par kaut ko ārkārtēju. Zinātniskie pētījumi, diskusijas vai atklājumi līdz pat šai dienai nav atmetuši nevienu no viņas atklātajiem principiem, bet drīzāk tos nostiprinājuši. Tas ir ievērojams fakts un pierādījums dievišķās vadības un izpratnes nekļūdībai.
Bezgalīgas gudrības vadība ir vajadzīga gan patiesības atšķiršanai no maldiem, gan arī jaunu patiesību atklāšanai. Ne vienmēr jauns princips ir arī patiess. Vislielākās un vissvarīgākās reformas kustības mūsdienās nav tās, kuras atklāj jaunus faktus un principus, bet gan tās, kuras atjauno sen aizmirstas patiesības un pamatlikumus un ved atpakaļ uz ceļa, pa kuru staigājušas tās paaudzes, kas vēl nebija tik ļoti attālinājušās no dabas un morāles taisnajiem likumiem.
Šī grāmata nav jauna prezentācija pamatlikumiem, par kuriem runāts iepriekš, bet gan vienkārši kompilācija, dažādu E. Vaitas rakstu par veselību apkopojums, kam pievienoti atsevišķi Džeimsa Vaita raksti, kuros izskaidroti tie paši principi, kā arī Dž.N. Endrūsa un Džozefa Beitsa, divu Septītās dienas adventistu veselības kustības pionieru, personīgie piedzīvojumi. Kompilāciju E. Vaitas vadībā ir sastādījusi viņas pašas šim mērķim izraudzīta komiteja. Arī manuskriptu viņa ir rūpīgi pārbaudījusi.
Izdevuma nolūks ir apkopot vienā grāmatā rakstus par veselības aizsardzību, kas izkaisīti pa dažādiem sējumiem vai arī nekad iepriekš nav publicēti, lai Vaitas kundzes mācības par veselību varētu aizsniegt pēc iespējas vairāk cilvēku.
Mēs ticam, ka lasītājs grāmatu no sirds pieņems un veltīs tai nopietnas pārdomas, ko pieprasa tās svarīgums.