[486] Cik agri bērns drīkst kļūt par kristieti? Bērnībā prātu ir viegli ietekmēt un veidot, un tieši tad zēniem un meitenēm vajadzētu mācīt mīlēt un godāt Dievu.1
Dievs vēlas, lai ikviens bērns būtu Viņa bērns, lai tas būtu pieņemts Viņa ģimenē. Lai cik mazi tie būtu, bērni drīkst būt mājas ticības saimes locekļi un iegūt visdārgākos piedzīvojumus. Viņiem var būt sirdis, kas ir pakļāvīgas un gatavas saņemt paliekošus iespaidus. Viņi var nodot savas sirdis Jēzum uzticībā un mīlestībā un dzīvot Glābējam. Kristus padarīs viņus par mazajiem misionāriem. Visu viņu domu straumi ir iespējams pārveidot, tā ka grēks vairs neliksies patīkams, bet tāds, no kā ir jāizvairās un kas ir jāienīst.2
Vecumam nav nozīmes. Kādam ievērojamam garīdzniekam reiz jautāja, cik vecam ir jābūt bērnam, lai tas varētu saprātīgi uztvert kristieša cerību. “Vecumam nav nozīmes,” viņš atbildēja, “mīlestība uz Jēzu, uzticība, miers, paļāvība ir īpašības, kas atbilst bērna dabai. Tiklīdz bērns spēj mīlēt un uzticēties savai mātei, viņš spēj arī mīlēt un uzticēties Jēzum kā savas mātes Draugam. Jēzus būs arī viņa mīļotais un godātais Draugs.”
Ņemot vērā šo patieso apgalvojumu, vai vecāki var būt pārāk uzmanīgi, atklājot priekšrakstus un paraugu šīm mazajām, modrajām acīm un asajai uztverei? Mūsu reliģiju [487] vajadzētu padarīt praktisku. Tas ir nepieciešams gan mūsu mājās, gan dievkalpojumu telpās. Mūsu uzvedībā nevajadzētu būt nekam aukstam, bargam un atbaidošam. Bet mums vajadzētu ar laipnību un līdzjūtību parādīt, ka mums ir siltas, mīlošas sirdis. Jēzum vajadzētu būt goda Viesim mūsu ģimenes lokā. Mums vajadzētu runāt ar Viņu, nest pie Viņa visas savas nastas un stāstīt par Viņa mīlestību, Viņa žēlastību un Viņa rakstura pilnību. Kādu mācību dievbijīgi vecāki ik dienas var sniegt, bezpalīdzības brīžos nevis dusmojoties un rājoties par rūpēm un apjukumu, bet gan stāstot par savām grūtībām Jēzum, Nastu Nesējam! Mazuļu prātiem var mācīt griezties pie Jēzus tā, kā ziedi pagriež savas atvērtās ziedlapiņas saulei.3
Katrā mācību stundā vajadzētu mācīt par Dieva mīlestību. Pirmā mācība, kas bērniem ir jāmāca, ir tā, ka Dievs ir viņu Tēvs. Šo mācību viņiem var mācīt jau dzīves agrīnajos gados. Vecākiem ir jāsaprot sava atbildība Dieva priekšā iepazīstināt bērnus ar viņu Debesu Tēvu. (..) Katrā mācību stundā jāmāca, ka Dievs ir mīlestība.4
Tēviem un mātēm vajadzētu mācīt zīdainim, bērnam un jaunietim par Jēzus mīlestību. Lai bērna pirmie šļupsti ir par Jēzu!5
Ar Kristu vajadzētu būt saistītām visām bērniem mācītajām mācībām.6
Jau dzīves pirmajos gados bērnus vajadzētu iepazīstināt ar jautājumiem par Dievu. Lai māte vienkāršos vārdos stāsta tiem par Kristus dzīvi uz zemes. Vēl vairāk – lai viņa ienes mācības par Glābēju savā ikdienas dzīvē. Lai viņa parāda bērnam ar savu priekšzīmi, ka šī dzīve ir sagatavošanās nākamajai, laiks, kas piešķirts cilvēkam tāda [488] rakstura veidošanai, kas tam nodrošinās ieeju Dieva pilsētā.7
Bērniem ir vajadzīgs vairāk nekā gadījuma rakstura brīdinājumi. Mūsu bērniem un jauniešiem veltīts pavisam maz uzmanības, un viņi nav tā ieauguši kristīgajā dzīvē, kā vajadzētu, jo draudzes locekļi uz tiem nav raudzījušies ar maigumu un līdzjūtību, vēloties, lai tie varētu pieaugt dievišķā dzīvē.8
Ja mēs atstājam bērnus novārtā un paejam tiem garām, mēs nepagodinām Kungu. (..) Viņiem ir vajadzīgs vairāk nekā tikai gadījuma rakstura brīdinājumi, vairāk nekā iedrošinājuma vārdi. Viņiem ir vajadzīgs centīgs, lūgšanām pavadīts, rūpīgs darbs. Sirds, kas ir pildīta ar mīlestību un līdzjūtību, aizsniegs pat tādu jauniešu sirdis, kas acīmredzami ir vieglprātīgi un bezcerīgi.9
Jēzus saka: “Audziniet šos bērnus Man!” Vecākiem vajadzētu saprast faktu, ka viņiem savi bērni ir jāaudzina Dieva pagalmiem. Ja viņiem ir uzticēti bērni, tad tas ir tas pats, it kā Jēzus būtu ielicis tos viņu rokās un teicis: “Audziniet šos bērnus Man, lai viņi varētu spīdēt Dieva pagalmos.” Vienas no pirmajām skaņām, kurām vaja-dzētu piesaistīt bērnu uzmanību, ir Jēzus vārds, un savas dzīves agrīnajos gados tos vajadzētu vest pie lūgšanu krēsla. Viņu prātiem vajadzētu būt pildītiem ar stāstiem no Kunga dzīves un viņu iztēli vajadzētu rosināt domāt par nākamās pasaules godību.10
Jau bērnībā var būt kristīgi piedzīvojumi. Palīdziet saviem bērniem sagatavoties mājokļiem, ko Kristus ir nogājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl. Palīdziet tiem piepildīt Dieva nodomus viņu dzīvē. Lai jūsu audzināšana ir tāda, kas palīdzētu jūsu bērniem būt par godu Tam, kas nomira, lai nodrošinātu viņiem mūžīgo dzīvību [489] Dieva valstībā. Māciet tiem atsaukties uz aicinājumu: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Mat. 11:2911
Mans brāli un māsa, jums ir jādara svēts darbs, audzinot savus bērnus. Kamēr tie ir jauni, viņu sirdis un prāti ir visuzņēmīgākie pret labiem iespaidiem. (..) Māciet tiem, ka viņiem ir personīga daļa, kas jādara, un ka kristīgi piedzīvojumi ir jāiegūst jau bērnībā.12
Ja vecāki par savas dzīves pirmo uzdevumu nepadarīs bērna kāju vadīšanu pa taisnības taku no viņu dzīves agrīnajiem gadiem, tie izvēlēsies drīzāk nepareizo nevis pareizo.13
Labprātīga paklausība ir pārbaude, vai cilvēks ir atgriezies. Vai mēs nemācīsim saviem bērniem, ka labprātīga paklausība Dieva gribai pārbauda, vai tie, kas saucas kristieši, patiešām arī ir kristieši? Kungs ir pārdomājis katru vārdu, ko Viņš saka.14
Dieva likums – reformācijas pamats. Dieva likumam ir jābūt audzināšanas līdzeklim ģimenē. Vecākiem ir vissvinīgākais pienākums staigāt visos Dieva baušļos, parādot saviem bērniem stingra godīguma paraugu. (..)
Dieva likums ir pamats jebkurai ilgstošai reformācijai. Mums pasaulei skaidrās, noteiktās līnijās ir jāatklāj vajadzība paklausīt Viņa likumiem. Lielajai pārmaiņu kustībai vajadzētu sākties mājās. Paklausība Dieva likumam ir lielais pamudinājums būt strādīgam, taupīgam, uzticīgam un taisnam attiecībās ar citiem cilvēkiem.15
Māciet to bērniem. Vai jūs saviem bērniem esat no zīdaiņa vecuma mācījuši turēt [490] Dieva baušļus? (..) Jums jāmāca bērniem veidot raksturus pēc dievišķās līdzības, lai Kristus var viņiem atklāt sevi. Viņš vēlas to darīt. Mēs to zinām no stāstiem par Jāzepu, Samuēlu, Daniēlu un viņa biedriem. Vai mēs viņu dzīves pārskatos varam saskatīt, ko Dievs sagaida no bērniem un jauniešiem?16
Vecākiem (..) ir pienākums pret Dievu stādīt savus bērnus Viņa priekšā, jau agri sagatavojot tos iegūt saprātīgas zināšanas par to, ko nozīmē būt Jēzus Kristus sekotājam.17
Atgriezta bērna liecība. Reliģija palīdz bērniem labāk mācīties un būt uzticamākiem darbā. Kāda maza, divpadsmit gadus veca meitene vienkāršos vārdos pastāstīja liecību par to, ka viņa ir kristiete. “Man nepatika mācīties, bet spēlēties. Es biju slinka skolā un bieži kavēju stundas. Tagad es Dievam par godu izmācos labi katru mācību. Es skolā biju draiskulīga. Kad skolotāji uz mani neskatījās, es uzjautrināju citus bērnus. Tagad es vēlos iepriecināt Dievu ar labu uzvedību un ievērojot skolas likumus. Mājās es biju savtīga, negribēju būt par izsūtāmo un biju īgna, ja māmiņa mani sauca palīdzēt viņai darbā, kad es spēlējos. Tagad man ir patiess prieks palīdzēt viņai vienalga kādā veidā un parādīt, ka es viņu mīlu.”18
Sargieties no vilcināšanās. Vecāki, jums vajadzētu sākt disciplinēt savu bērnu prātus, kamēr viņi vēl ir pavisam jauni, lai viņi varētu būt kristieši. (..) Sargieties neieaijāt viņus miegā virs iznīcības bedres ar nepareizām domām, ka viņi vēl nav pietiekami veci, lai nožēlotu savus grēkus un atzītu Kristu.19
Astoņus, desmit vai divpadsmit gadus veci bērni ir gana nobrieduši, [491] lai ar viņiem runātu par personīgo reliģiju. Nemāciet bērnus, norādot uz laiku nākotnē, kad viņi būs pietiekami veci, lai nožēlotu grēkus un ticētu patiesībai. Ja bērnus pareizi māca, tiem vēl pavisam maziem var būt pareizs uzskats par savu grēcinieka stāvokli un par pestīšanas ceļu caur Kristu.20
Man norādīja uz daudziem dārgiem apsolījumiem tiem, kas agri meklē savu Glābēju. Sal. māc. 12:1: “Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!” Sal. pam. 8:17: “Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod.” Lielais Israēla Gans vēl saka: “Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.” Lūk. 18:16 Māciet saviem bērniem, ka jaunība ir vislabākais laiks, lai meklētu Kungu!21
Vadiet bērnus no zīdaiņa līdz pat jaunieša vecumam. Atļaut bērnam sekot saviem dabīgajiem dzinuļiem nozīmē atļaut viņam sabojāties un kļūt lietpratējam ļaunumā. Nepareizas audzināšanas sekas sāk parādīties bērnībā. Savtīgs raksturs attīstās jau ļoti agri, un jaunieši, izaugot par vīriem, iesakņojas grēkā. Bērni, kuriem ir atļauts sekot pašiem savai izvēlei, ir pastāvīga liecība par vecāku nevērību. Šādu lejupceļu var novērst, tikai apņemot viņus ar iespaidiem, kas pretojas ļaunajam. No zīdaiņa līdz jaunietim un no jaunieša līdz vīrietim bērnam vajadzētu atrasties labas ietekmes zonā.22
Stipriniet bērnus nākotnes pārbaudījumiem. Vecāki, uzdodiet paši
sev svinīgo jautājumu: “Vai mēs esam mācījuši saviem [492] bērniem
pakļauties vecāku autoritātei un tā mācījuši tiem paklausīt Dievam,
mīlēt Viņu, turēt Viņa likumu kā augstāko dzīves un rīcības vadoni? Vai
mēs esam mācījuši viņiem būt misionāriem Kristum? Staigāt apkārt, darot
labu?” Ticīgie vecāki, jūsu bērniem būs jāizcīna izšķirošas cīņas Kungam
uzbrukumu dienā; un, iegūstot uzvaru Miera Lielkunga labā, viņi var
triumfēt arī paši. Bet, ja viņi nav audzināti dievbijībā, ja tiem nav
zināšanu par Kristu, nav savienības ar Debesīm, tad tiem nebūs arī
morāla spēka un viņi pakļausies laicīgiem valdniekiem, kas ir uzņēmušies
pacelt sevi pāri Debesu Dievam, ieceļot viltoto sabatu Jehovas Sabata
vietā.23
_______________
1Manuskripts 115, 1903. g.
2Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 169. lpp.
3Good Health, 1880. g. janvāris
4Review and Herald, 1899. g. 6. jūnijs
5Review and Herald, 1900. g. 9. oktobris
6The Signs of the Times, 1882. g. 9. februāris
7Manuskripts 2, 1903. g.
8Review and Herald, 1913. g. 13. februāris
9Padomi par sabatskolas darbu, 77. lpp.
10Review and Herald, 1895. g. 18. februāris
11Manuskripts 138, 1903. g.
12Vēstule 10, 1912. g.
13Review and Herald, 1885. g. 14. aprīlis
14Manuskripts 64, 1899. g.
15Vēstule 74, 1900. g.
16Manuskripts 62, 1901. g.
17Manuskripts 59, 1900. g.
18Padomi par sabatskolas darbu, 79. lpp.
19Liecības draudzei, 1. sēj., 396. lpp.
20Turpat, 400. lpp.
21Turpat, 396., 397. lpp.
22Review and Herald, 1904. g. 15. septembris
23Review and Herald, 1889. g. 23. aprīlis