[339] (Piezīme. Lasiet Adventistu mājā 493.-530.lpp., 17. daļu “Atpūta un izpriecas”)
Pareizi organizētas nodarbības un atpūta. Lai bērniem un jauniešiem būtu laba veselība, priecīgs prāts, žirgtums un labi attīstīti muskuļi un smadzenes, viņiem vajadzētu daudz uzturēties brīvā dabā, kā arī pareizi līdzsvarot nodarbības un atpūtu.1
Bērniem ir vajadzīga nodarbošanās, ar ko aizpildīt savu laiku. Piemērots garīgs darbs un fiziskas kustības brīvā dabā nesalauzīs jūsu zēnu ķermeņa uzbūvi. Lietderīgs darbs un iepazīšanās ar mājsaimniecības noslēpumiem būs svētība jūsu meitenēm. Arī viņu ķermeņa uzbūvei un veselībai noteikti ir nepieciešama kāda nodarbošanās brīvā dabā.2
Kustības un svaigs gaiss. Tie, kuri katru dienu nelieto savus locekļus, ieraudzīs savu vājumu, kad mēģinās kustēties. Asinsvadi un muskuļi nebūs tādā stāvoklī, lai varētu veikt savu darbu un uzturēt dzīvo mehānismu veselīgā stāvoklī, katram orgānam darot savu darbu. Locekļi nostiprinās, ja tos lieto. Mērenas kustības katru dienu piešķirs spēku muskuļiem, kas bezdarbībā kļūst ļengani un vārgi. Ik dienu aktīvi kustoties svaigā gaisā, nostiprināsies aknas, nieres un arī plaušas, un tās labi paveiks savu darbu.
Ņemiet palīgā gribasspēku, kas stājas pretī aukstumam un dod enerģiju nervu sistēmai. Īsā laikā jūs tik skaidri aptversiet kustību un tīra gaisa labumu, [340] ka negribēsiet dzīvot bez šīm svētībām. Jūsu plaušas bez gaisa būs kā izsalcis cilvēks bez barības. Patiešām, bez barības mēs varam izdzīvot ilgāk nekā bez gaisa, kas ir Dieva dotā barība plaušām.3
Skolēniem sevišķi nepieciešamas fiziskas nodarbības. Bezdarbība vājina visu sistēmu. Dievs radīja vīrieti un sievieti, lai tie būtu rosīgi un lietderīgi. Nekas nevar tā pavairot jauniešu spēkus kā visu muskuļu pamatīga vingrināšana lietderīgā darbā.4
Kustības stiprina visas spējas. Bērniem un jauniešiem, kurus tur skolā pie grāmatām, nevar būt veselīga ķermeņa uzbūve. Nodarbinot mācībās smadzenes bez atbilstošām fiziskām kustībām, asinis tiek piesaistītas tikai tām, un asins riņķošana ķermenī kļūst nelīdzsvarota. Smadzenēm ir pārāk daudz asiņu, bet ekstremitātēm – par maz. Ir jābūt likumiem, kas regulē bērnu un jauniešu mācības noteiktās stundās, un tad kādu laiku vajadzētu veltīt fiziskam darbam. Ja viņu ēšanas, dzeršanas un gulēšanas ieradumi ir saskaņā ar dabas likumiem, tie var iegūt izglītību, neupurējot fizisko un garīgo veselību.5
Lai bērniem māca nest mazākas dzīves atbildības jau mazotnē, un ar kustību palīdzību nostiprināsies tādā veidā nodarbinātās spējas. Tā jaunieši var kļūt prasmīgi palīgi lielākā darbā, kuru Kungs vēlāk aicinās tos darīt. (..)
Tikai nedaudzi ir mācījušies būt strādīgi, domāt un gādāt par citiem. Slinkums un bezdarbība ir šī laikmeta bērnu lielākais lāsts. [341] Veselīgs, lietderīgs darbs būs liela svētība, sekmējot labu ieradumu un cēla rakstura veidošanos.6
Plānojiet dažādību un pārmaiņas darbā. Jauniešu rosīgajiem prātiem un rokām ir vajadzīga nodarbošanās. Ja tiem nedos lietderīgus uzdevumus, kas attīsta viņus pašus un svētī citus, tie atradīs tādas nodarbības, kas kaitēs viņu miesai un prātam.
Jauniešiem vajadzētu priecīgi dalīties dzīves nastās ar saviem vecākiem un, to darot, saglabāt tīru sirdsapziņu, kas ir noteikti nepieciešams fiziskajai un morālajai veselībai. Taču jāuzmanās, lai viņi nebūtu noslogoti vienā un tajā pašā darbā pārāk ilgu laiku. Ja jauniešiem nepārtraukti liek darīt viena veida darbu, līdz uzdevums ir kļuvis apnicīgs, tiks paveikts mazāk, nekā varēja paveikt, mainot darbu vai kādu brīdi atpūšoties. Ja prāts tiek pārāk smagi noslogots, tas kļūst vājš un deģenerējas. Ar pārmaiņām darbā var saglabāt veselību un enerģiju. Nebūs nekādas vajadzības nolikt malā lietderīgo, lai darītu to, kas nav derīgs, jo savtīgas nodarbošanās ir bīstamas morālei.7
Nogurums — dabisks darba pavadonis. Mātes, nav nekā cita, kas ved pie tik liela ļaunuma, kā tas, ka jūs noņemat nastas no savu meitu pleciem, nedodat tām neko īpašu darīt un ļaujat izvēlēties pašām savu nodarbošanos, varbūt tamborēšanu vai kādu citu rokdarbu, lai aizpildītu laiku. Lai viņām ir nodarbošanās, kas izkustina locītavas un muskuļus! Ko darīt, ja tas viņas nogurdina? Vai jūs neesat nogurušas no sava darba? Vai nogurums, kas radies no veselīga darba, nevis pārstrādājoties, viņām kaitēs vairāk nekā jums? Patiešām, nē!8
Viņas var būt nogurušas, bet cik patīkams ir miers pēc kārtīga darba! [342] Miegs, dabas saldais atjaunotājs, spēcina nogurušo ķermeni un sagatavo to nākamās dienas pienākumiem.9
Kāpēc nabadzība bieži ir svētība? Daži domā, ka bagātība un bezdarbība ir liela svētība; bet patiesībā vislaimīgākie un visveselākie ir tie, kas vienmēr ir aizņemti, priecīgi darot savus ikdienas pienākumus. Veselīgs nogurums, kas iestājas pēc labi padarīta darba, nodrošina atspirdzinošu un svētīgu miegu. Gan vārdi, ka cilvēkam savas dienišķās maizes dēļ jāstrādā vaiga sviedros, gan nākamās dzīves un godības apsolījums izgāja no viena troņa, un tie abi ir par svētību cilvēcei.10
Daudzos gadījumos nabadzība ir svētība, jo tā pasargā bērnus un jauniešus no bojāejas bezdarbībā. Gan fiziskos, gan garīgos spēkus vajadzētu izkopt un pamatīgi attīstīt. Vecāku pirmajām un pastāvīgajām rūpēm vajadzētu būt, lai viņu bērniem būtu noturīga ķermeņa uzbūve, lai viņi izaugtu par veseliem vīriem un sievām. Bez fiziskām kustībām šādu rezultātu sasniegt nav iespējams. (..)
Viņu pašu fiziskās veselības un morālās labklājības dēļ bērniem vajadzētu mācīt strādāt, pat ja tas nav nepieciešams, jo necieš trūkumu. Lai viņiem būtu šķīsti un tikumīgi raksturi, ir nepieciešama disciplīna labi organizētā darbā, kas nodarbina visus muskuļus. Gandarījums, ko bērni iegūst lietderīgā darbā un aizliedzot sev, lai palīdzētu citiem, būs visveselīgākais prieks, ko viņi jebkad ir baudījuši.11
Līdzsvarotas garīgās un fiziskās nodarbības. Skolēniem nevajadzētu atļaut mācīties tik daudz, ka neatliek laika fiziskai attīstībai. Veselību var saglabāt tikai tad, ja ķermeni katru dienu zināmu laiku vingrina svaigā gaisā. [343] Noteiktas stundas vajadzētu veltīt tādam fiziskam darbam, kas nodarbina visas ķermeņa daļas. Izlīdziniet fizisko un garīgo spēku slodzi, un skolēnu prāts būs atspirdzināts. Ja bērns ir slims, tad fiziska nodarbošanās bieži palīdz atveseļoties. Beidzot skolu, skolēniem vajadzētu būt labākai veselībai, kā arī lielākai izpratnei par dzīvības likumiem nekā tad, kad viņi tajā iestājās. Veselība jāsargā tikpat nopietni kā raksturs.12
Jaunības enerģija – cik ātri tā izšķiesta! Jaunieši dzīvības spēku svaigumā maz saprot savas enerģijas pārpilnības vērtību. Dārgums, kas vērtīgāks par zeltu un būtiskāks izaugsmei nekā mācības, augsts stāvoklis vai bagātības – cik bezrūpīgi ar to apietas! Cik ātri izšķiež! (..)
Mācoties fizioloģiju, skolēniem vajadzētu parādīt fiziskās enerģijas vērtību un kā to var tā saglabāt un attīstīt, lai tā vislielākajā mērā nodrošinātu panākumus dzīves lielajā cīņā.13
Rosību nevajag apspiest, bet vadīt. Mūsu bērni stāv it kā krustcelēs. Uz katra soļa pasaules kārdinājums kļūt savtīgam un izdabāt sev aicina tos prom no Kunga atpirkto takas. Tas, vai viņu dzīves būs svētība vai lāsts, ir atkarīgs no viņu izdarītās izvēles. Enerģijas pārbagātībā, dedzīgi izmēģinot savas nepārbaudītās spējas, tiem ir jāatrod, kur izlietot savu dzīvības pārpilnību. Tie būs aktīvi uz labu vai uz ļaunu.
Dieva Vārds neapspiež rosību, bet vada to pareizās sliedēs.
Dievs neliek jauniešiem būt mazāk centīgiem. [344]Nevaldāmās ilgas pēc
lielāka labuma, nelokāmā griba, rosīgā uzcītība, nenogurdināmā
neatlaidība – tās ir rakstura iezīmes, kas padara cilvēku patiesi
veiksmīgu un godājamu starp cilvēkiem, un tās nav jāapkaro. Dieva
žēlastībā bērnus ir jāvada sasniegt mērķus, kas ir tik daudz augstāki
nekā tikai savtīgās un pasaulīgās intereses, cik debesis ir augstāk par
zemi.14
_______________
1Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 83. lpp.
2Liecības draudzei, 4. sēj., 97. lpp.
3Turpat, 2. sēj., 533. lpp.
4The Signs of the Times, 1875. g. 19. augusts
5Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 83. lpp.
6Review and Herald, 1881. g. 30. augusts
7The Youth’s Instructor, 1893. g. 27. jūlijs
8Liecības draudzei, 2. sēj., 371. lpp.
9The Signs of the Times, 1884. g. 10. aprīlis
10Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 97. lpp.
11Liecības draudzei, 3. sēj., 151. lpp.
12Kristīgā sātība un Bībeles higiēna, 82., 83. lpp.
13Audzināšana, 195., 196. lpp.
14Dziednieciskā kalpošana, 396. lpp.