Talantīgi bērni prasa lielākas rūpes. Mums vajadzētu ierakstīt bērnu prātos, ka viņi nepieder sev pašiem, lai ietu, nāktu, ģērbtos un rīkotos, kā pašiem patīk. Ja viņiem piemīt personīga pievilcība un retas dabas dotas spējas, tad audzināšanai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, lai šīs dāvanas nekļūtu par lāstu un netiktu iz-lietotas tā, ka padarītu cilvēku nespējīgu šīs dzīves realitātei un ar glaimiem, iedomību un mīlestību uz izrādīšanos arī nederīgu mūžībai.21
Atturieties no nepiemērotām piezīmēm un glaimiem. Nepievērsiet bērniem pārāk lielu uzmanību. Ļaujiet tiem mācīties pašiem sevi nodarbināt. [38] Neizstādiet viņus apmeklētāju priekšā kā atjautīgus un gudrus brīnumbērnus, bet, cik iespējams, saglabājiet viņu bērnības vienkāršību. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērni ir uzbāzīgi, pārdroši un bezkaunīgi, ir tas, ka tie ir par daudz uzteikti un slavēti un, viņiem dzirdot, ir atkārtotas viņu asprātīgās, dzēlīgās piezīmes. Centieties pārmērīgi nekritizēt, ne arī pārpludināt ar slavu un glaimiem. Sātans pārāk ātri iesēs viņu jaunajās sirdīs ļauno sēklu, un jums šajā darbā viņam nevajadzētu palīdzēt.22
Lasiet kopā ar saviem bērniem. Tēvi un mātes, centieties iegūt visu iespējamo palīdzību no mūsu grāmatām un publikācijām (Septītās dienas adventistu – tulk.piez.). Atvēliet laiku lasīšanai kopā ar saviem bērniem... Izveidojiet mājās lasīšanas brīžus, kad visiem ģimenes locekļiem jānoliek malā dienas rūpes un jāapvienojas kopīgās studijās. Pievienojoties ģimenes lasīšanas vakariem, sevišķu labumu gūs tie jaunieši, kas ir pieraduši lasīt romānus un lētas stāstu grāmatas.23
“Māciet”, nevis “stāstiet”. Vecākiem ir uzticēts lielais audzināšanas un pamācīšanas darbs, lai sagatavotu bērnus nākamajai, mūžīgajai dzīvei. Daudzi tēvi un mātes, šķiet, domā, ka savu pienākumu ir izdarījuši, apģērbjot, pabarojot savus mazos un izglītojot pēc pasaules standartiem. Vecāki ir par daudz aizņemti savās darīšanās vai izpriecās, lai padarītu bērnu audzināšanu par savas dzīves uzdevumu. Viņi necenšas audzināt savus bērnus tā, lai tie savus talantus izlietotu Pestītāja godam. Salamans neteica: “Pastāsti savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Viņa vārdi bija: “Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Sal.pam. 22:624
[39] Māciet paškontroli. Neviens cits cilvēkam uzticētais darbs neprasa lielākas rūpes un prasmi kā pareiza bērnu un jauniešu audzināšana. Nav spēcīgāku iespaidu par tiem, kurus saņemam savas dzīves agrīnajos gados... Cilvēka daba ir trīsdaļīga, un Salamana ieteiktā mācīšana ietver pareizu fizisko, intelektuālo un morālo spēku attīstību. Lai šo darbu veiktu pareizi, vecākiem un skolotājiem pašiem jāsaprot, “pa kādu ceļu bērnam vajadzētu iet”. Tas ietver vairāk nekā tikai grāmatu zinības un skolu pro-grammas. Tas nozīmē vingrināties sātību, brālīgu laipnību un dievbijību, kā arī izpildīt savus pienākumus pret sevi, saviem līdzcilvēkiem un pret Dievu.
Bērnu audzināšanas principiem vajadzētu atšķirties no
nesaprātīgu dzīvnieku dresēšanas principiem. Lops ir tikai jāpieradina
pakļauties savam saimniekam, bet bērnam jāiemāca valdīt pār sevi. Griba
ir jāvingrina paklausīt saprāta un sirdsapziņas balsij. Bērns var būt tā
disciplinēts, ka viņam, līdzīgi dzīvniekam, nav pašam savas gribas, ka
viņa individualitāte ir pazudusi skolotāja individualitātē. Šāda
audzināšana nav gudra, un tās iespaids – postošs. Šādi audzinātiem
bērniem trūkst nelokāmības un lēmuma pieņemšanas spējas. Viņi nav mācīti
rīkoties pēc principiem; spriešanas spējas nav nostiprinātas, tās
lietojot. Cik tālu vien iespējams, katram bērnam vajadzētu mācīt
pašpaļāvību. Izmēģinot dažādas spējas, viņš iemācīsies, kas ir viņa
stirpās puses un kas viņā ir nepilnīgs. Gudrs skolotājs sevišķu uzmanību
veltīs vājo vietu attīstībai, lai bērns varētu izveidot līdzsvarotu,
harmonisku raksturu.25
_______________
1Manuskripts 5, 1896.g.
2Review and Herald, 1891.g. 15. septembris
3Pacific Health Journal, 1890.g.janvāris
4The Signs of the Times, 1882.g. 9.februāris
5Kristīgās audzināšanas pamati, 442.lpp.
6Vēstule 104, 1897.g.
7Vēstule 28, 1890.g.
8Manuskripts 33, 1909.g.
9Liecības draudzei, 1.sēj., 390.lpp.
10Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 73.lpp.
11Turpat, 146.lpp.
12Turpat, 186.,187.lpp.
13The Signs of the Times, 1896.g. 13. augusts
14Liecības draudzei, 2.sēj., 420.lpp.
15Audzināšana, 119.lpp.
16The Signs of the Times, 1896.g. 13. augusts
17Dziednieciskā kalpošana, 401.lpp.
18Review and Herald, 1896.g. 17. novembris
19Laikmetu ilgas, 516.lpp.
20Liecības draudzei, 3.sēj., 46.,47.lpp.
21The Signs of the Times, 1875.g. 9.decembris
22The Signs of the Times, 1882.g. 9.februāris
23Padomi vecākiem, skolotājiem un skolēniem, 138.lpp.
24Review and Herald, 1890.g. 24. jūnijs
25Kristīgās audzināšanas pamati, 57.lpp.