[26] Audzināšana sākas no mazotnes. Vārds “audzināšana” nozīmē vairāk nekā tikai mācības skolā. Audzināšana sākas ar zīdaini mātes rokās. Attīstot un veidojot bērna raksturu, māte viņu audzina.1
Vecāki sūta savus bērnus skolā; un, to izdarījuši, viņi domā, ka ir tos izaudzinājuši. Bet audzināt nozīmē daudz vairāk nekā daudzi domā: tas ietver bērna mācīšanu no zīdaiņa vecuma līdz bērnībai, no bērnības līdz jaunībai, no jaunības līdz brieduma gadiem. Tiklīdz bērns spēj izveidot kādu ideju, vajadzētu sākties viņa audzināšanai.2
Sāciet tad, kad prātu ietekmēt ir visvieglāk. Audzināšanas un pamācīšanas darbam vajadzētu sākties jau mazbērna vecumā, jo tad prātu ietekmēt ir visvieglāk, un sniegtās pamācības tajā iespiežas dziļi.3
Faktiski bērnus mājas skolā vajadzētu audzināt no šūpuļa līdz brieduma gadiem. Arī skolotājiem pašiem tajā jāiegūst svarīgas zināšanas, kā tas ir katrā pareizi vadītā skolā. Sevišķi mātei, kura mājās ir galvenais skolotājs, vajadzētu tur saņemt visvērtīgākās mācības savā dzīvē.4
Vecāku pienākums ir runāt patiesību... Dienu no dienas vecākiem vajadzētu Kristus skolā mācīties no Tā, kas mīl viņus. Tad stāsts par Dieva [27] bezgalīgo mīlestību mājas skolā tiks atkārtots nenobriedušajam ganāmpulkam. Pirms saprāts ir pilnībā attīstījies, bērni no saviem vecākiem var pārņemt pareizo garu.5
Izpētiet, kā audzināt bērnus agrā bērnībā. Audzināšana agrā bērnībā ir jautājums, kuru visiem vajadzētu rūpīgi izpētīt. Mums bērnu audzināšana ir jāpadara par profesiju, jo viņu glābšana lielā mērā ir atkarīga no tā, kā viņi ir audzināti bērnībā. Ja vecāki un aizbildņi vēlās, lai bērni būtu šķīsti, tiem jāuztur pašiem savas sirds skaidrība un dzīves šķīstība. Mums kā tēviem un mātēm jāaudzina un jādisciplinē pašiem sevi. Tad kā skolotāji mājās mēs varam pamācīt savus bērnus, sagatavojot viņus mūžīgajam mantojumam.6
Iesāciet pareizi! Bērni ir dārgi atpirkts Dieva īpašums. Ak, tēvi un mātes, esiet ļoti piesardzīgi, lai izturētos pret viņiem Kristum līdzīgā veidā!7
Jaunie prāti ir jāaudzina ļoti apdomīgi un saprātīgi, jo nepareizie ieradumi, kas izveidojas bērnībā un jaunībā, bieži pavada visu turpmāko dzīvi. Lai Dievs mums palīdz saprast, cik svarīgi ir audzināšanu iesākt pareizi!8
Pirmā bērna audzināšanas svarīgums. Pirmo bērnu vajadzētu sevišķi rūpīgi audzināt, jo viņš audzinās pārējos. Bērni aug, iespaidojoties no tiem, kas ir ap viņiem. Ja ar viņiem nodarbojas tādi, kas ir trokšņaini un trakulīgi, tad arī viņi kļūst skaļi un gandrīz nepanesami.9
Augs – ilustrācija bērna audzināšanai. Auga pakāpeniskā attīstība no sēkliņas ilustrē bērna audzināšanu. “Papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.” Marka 4:28 [28] Tas, kurš deva šo līdzību, radīja arī niecīgo sēkliņu, ielika tajā dzīvības īpatnības un noteica likumus tās augšanai. Līdzībā mācītās patiesības kļuva par realitāti Viņa paša dzīvē. Viņš, Debesu Ķēniņš, godības Kungs, piedzima kā bērns Betlēmē un kādu laiku bija bezpalīdzīgs mazulis mātes aprūpē. Bērnībā Viņš runāja un rīkojās kā bērns, kas godā savus vecākus un paklausīgi izpilda viņu vēlēšanās. Bet, tiklīdz pamodās prāta spējas, Viņš pastāvīgi pieauga žēlastībā un patiesības atziņā.10