[21] Vecākiem jāsaprot sava atbildība. Tēvam un mātei vajadzētu būt pirmajiem savu bērnu skolotājiem.1
Viņiem jāsaprot sava atbildība. Pasaule ir pilna ar slazdiem, kuros var iekļūt bērnu kājas. Savtīgu un juteklīgu izpriecu dzīve ir savaldzinājusi ļaužu masas. Uz tā ceļa, kas šķiet ceļš uz laimi, tie nevar saskatīt apslēptās briesmas un šausmīgo galu. Izdabājot ēstkārei un kaislībām, tie izšķiež savus spēkus. Tādā veidā miljoni sagrauj savu dzīvi šajā pasaulē un arī nākamajā. Vecākiem vajadzētu atcerēties, ka bērni noteikti sadursies ar šīm kārdināšanām. Jau pirms bērna dzimšanas vajadzētu sākties sagatavošanās darbam, kas palīdzētu viņam veiksmīgi izcīnīt cīņu pret ļauno.2
Vecākiem uz katra soļa ir vajadzīgs kaut kas augstāks par cilvēcisku gudrību, lai viņi varētu saprast, kā vislabāk audzināt bērnus lietderīgai, laimīgai dzīvei šeit un augstākajai kalpošanai un lielākam priekam mūžībā.3
Bērnu audzināšanas lielā nozīme Dieva plānā. Bērnu audzināšana ieņem nozīmīgu lomu Dieva plānā atklāt kristietības spēku. Uz vecākiem gulstas svinīga atbildība audzināt bērnus tā, lai, izejot pasaulē, viņi saviem līdzcilvēkiem darītu labu un nevis ļaunu.4
Vecāki nedrīkst vieglprātīgi raudzīties uz savu bērnu audzināšanu, ne arī atstāt šo darbu novārtā. [22] Viņiem daudz laika vajadzētu veltīt rūpīgai to likumu izpētei, kas regulē mūsu eksistenci. Viņu pirmajam mērķim vajadzētu būt iemācīties pareizi apieties ar saviem bērniem, lai nodrošinātu tiem veselā miesā veselu garu...
Daudzi, kas sevi apliecina par Kristus sekotājiem, ir nožēlojami nolaidīgi pret mājas pienākumiem. Tie nesaprot, cik svēts ir pienākumus, ko Dievs ir ielicis viņu rokās, – veidot bērnu raksturus tā, lai tiem būtu morāla izturība pretoties daudzajām kārdināšanām, kas sapin jauniešu kājas.5
Ir nepieciešama sadarbība ar Dievu. Kristus nelūdz Tēvu, lai mācekļus paņem no šīs pasaules, bet gan lai pasargā tos no ļauna, no padošanās kārdināšanām, ko viņi sastaps ik uz soļa. To pašu tēviem un mātēm vajadzētu lūgt par saviem bērniem. Bet vai ir pareizi lūgt Dievu un tad ļaut bērniem darīt, kā tiem tīk? Dievs nevar atturēt bērnus no ļauna, ja vecāki nesadarbojas ar Viņu. Vecākiem vajadzētu drosmīgi un priecīgi darīt savu darbu, pastā-vīgi pieliekot neatlaidīgas pūles.6
Ja vecāki uzskatītu, ka viņi nevienu brīdi nav atbrīvoti no savas nastas audzināt un skolot bērnus Dievam, ja tie darītu savu darbu ticībā, sadarbojoties ar Dievu nopietnās lūgšanās un darbā, tad tiem būtu panākumi, vadot bērnus pie Pestītāja.7
Kā savu atbildību uzņēma kāds laulāts pāris. Eņģelis nāca no Debesīm, lai dotu Caharijam un Elizabetei norādījumus gan par to, kā tiem vajadzētu audzināt savu bērnu, gan arī par darbu sadarbībā ar Dievu, lai sagatavotu vēstnesi, [23] kas pasludinās Kristus nākšanu. Kā vecākiem viņiem vajadzēja sadarboties ar Dievu, veidojot Jānī tādu raksturu, kas darītu viņu piemērotu izpildīt darbu, ko Dievs viņam bija uzticējis kā lietpratīgam strādniekam.
Jānis bija vecumā dzimis dēls. Viņš bija brīnumbērns, un vecāki varēja domāt, ka viņam ir paredzēts īpašs darbs Kunga plānā un tāpēc Kungs pats par viņu parūpēsies. Taču viņi tā nedomāja. Viņi pārcēlās uz dzīvi nomaļā vietā laukos, lai viņu dēls nebūtu pakļauts pilsētas dzīves kārdināšanām un lai viņu nemudinātu novērsties no padomiem un norādījumiem, ko viņi kā vecāki dēlam sniegs. Viņi izpildīja savu daļu, attīstot bērnā raksturu, kas noteikti būtu gatavs pieņemt mērķi, kuru Dievs viņa dzīvei bija paredzējis. Viņi svēti izpildīja savu pienākumu.8
Uzskatiet bērnus par jūsu pārvaldībā nodotu mantu! Vecākiem vajadzētu uzskatīt, ka Dievs viņiem uzticējis bērnus, lai audzinātu tos Debesu ģimenei. Māciet viņus dievbijībā un mīlestībā, jo “gudrības sākums ir tā Kunga bijāšana”. (Sal.pam. 9:10)9
Tie, kuri ir uzticīgi Dievam, atklās Viņu mājas dzīvē. Viņi savu bērnu audzināšanu uzskatīs par svētu darbu, ko tiem uzticējis Visuaugstākais.10
Vecākiem jākļūst par kristīgiem skolotājiem. Vecāki lielā mērā atstāj novārtā savu svarīgo darbu. Pamostieties, vecāki, no sava garīgā miega! Jums ir jāsaprot, ka pirmās pamācības, ko bērns saņem, viņam ir jāsaņem tieši no jums. Jums jāmāca saviem mazajiem pazīt Kristu. Šis darbs jums jāpaveic, pirms sātans ir iesējis savu sēklu viņu sirdīs. Kristus aicina bērnus, un tie ir jāved pie Viņa, audzinot čakluma, tīrības un kārtības ieradumos. [24] Kristus vēlas, lai viņi saņemtu tieši šādu disciplīnu.11
Ja vecāki nesaņemas un neierobežo sevi, lai kļūtu par gudriem un drošiem kristīgiem skolotājiem, tad viņu durvju priekšā ir grēks.12
Ir nepieciešama vienotība starp vecākiem. Vīram un sievai mājas skolas darbā jābūt cieši vienotiem. Viņiem ir jābūt delikātiem un ļoti piesardzīgiem savā runas veidā, lai neatvērtu kārdināšanu durvis, pa kurām ienāks sātans, lai iegūtu uzvaru pēc uzvaras. Viņiem ir jābūt laipniem un pieklājīgiem vienam pret otru, savā rīcībā atklājot savstarpēju, kristīgu cieņu. Katram ir jādara sava daļa, lai ienestu mājās patīkamu, veselīgu gaisotni. Bērnu klātbūtnē viņiem nedrīkst būt domstarpību.13
Katram bērnam dots īpašs skolotājs. Mātei bērnu audzināšanas darbā vajadzētu būt galvenajai. Kamēr uz tēvu gulstas nopietni un svarīgi pienākumi, mātei, gandrīz nepārtraukti atrodoties kopā ar saviem bērniem, sevišķi nenobriedušā vecumā, vajadzētu vienmēr būt viņu īpašajam skolotājam un draugam.14
Audzināšana, kas ir daudz plašāka nekā tikai pamācības. Vecākiem ir jāmācās nešauboties paklausīt Dieva balsij, kas uz viņiem runā no Viņa Vārda. Tā darot, viņi var mācīt arī saviem bērniem cieņu un paklausību vārdos un darbos. Šis ir darbs, kuru vajadzētu veikt mājās. Tie, kuri to dara, pacels sevi, saprotot, ka viņiem jāpaceļ savi bērni. Šāda audzināšana nozīmē daudz vairāk nekā tikai pamācības.15
[25] Uz labu laimi darītu darbu Dievs nepieņem. Uz labu laimi darīts darbs neizturēs tiesas pārbaudi. Kristīgiem vecākiem jāapvieno ticība un darbi. Kā Ābrahāms pavēlēja savam namam pēc sevis, tāpat arī viņiem jāpavēl savām ģimenēm pēc sevis. Standarts, kas katram tēvam un mātei jāpaaugstina, ir dots: “Tie sargā tā Kunga ceļu.” 1.Moz. 18:19 Jebkurš cits ceļš ved nevis uz Dieva pilsētu, bet nostāda postītāja ierindā.16
Lai vecāki pārbauda savu darbu. Vai vecāki pārskatīs savu bērnu audzināšanas un pamācīšanas darbu? Vai viņi apdomās, vai savu pienākumu ir veikuši pilnīgi, ticot un cerot, ka šie bērni Kunga Jēzus dienā būs līksmības kronis? Vai viņi savu bērnu labklājībai ir strādājuši tā, lai Jēzus, raugoties no Debesīm, ar Svētā Gara dā-vanu varētu svētīt viņu pūles? Vecāki, jūsu uzdevums ir sagatavot bērnus augstākajam derīgumam šajā dzīvē un godībai mūžībā!17