[17] Audzināšana sākas mājās. Bērna audzināšanai ir jāsākas mājās. Tā ir viņa pirmā skola. Šeit, kur skolotāji ir vecāki, viņam jāapgūst mācību viela, kas vedīs cauri visai dzīvei, – jāiemācās cieņa, paklausība, godbijība, paškontrole. Mājas audzināšanas ietekmei ir izšķirošais spēks uz labu vai uz ļaunu. Daudzējādā ziņā tā var būt klusa un pakāpeniska, bet, vērsta pareizajā virzienā, tā kļūst par tālu sniedzošu spēku par labu patiesībai un taisnībai. Ja bērns mājās nav pareizi mācīts, sātans audzinās viņu ar saviem līdzekļiem. Cik tāpēc liela nozīme ir audzināšanai mājās!1
Mājās ieliek pamatus. Visiem vecākiem ir pienākums izglītot bērnus gan fiziski, gan garīgi. Katras mātes un tēva mērķim vajadzētu būt nodrošināt bērnam līdzsvarotu, simetrisku raksturu. Šis ir ļoti svarīgs un nozīmīgs darbs – darbs, kas prasa gan pacietīgas, neatlaidīgas pūles, gan nopietnas pārdomas un lūgšanas. Ir jāieliek pareizs pamats, celtnes balstam ir jābūt stingram un nelokāmam, un tad dienu no dienas jāturpina būvēt, slīpēt, pilnveidot.2
Neatņemiet bērniem šīs tiesības. Vecāki, atcerieties, ka jūsu mājas ir skola, kur jāsagatavo bērni Debesu mājām. Jūs varat saviem bērniem liegt daudzko, tikai neatņemiet tiem audzināšanu, ko viņiem vajadzētu saņemt savas dzīves pirmajos gados. Nepieļaujiet nevienu piktu vārdu. Māciet saviem bērniem būt laipniem un pacietīgiem. [18] Māciet viņiem domāt par citiem. Tā jūs sagatavosiet bērnus augstākajai kalpošanai reliģiskā sfērā.3
Mājām vajadzētu būt sagatavošanas skolai, kurā bērni un jaunieši sagatavotos kalpot Meistaram, iestāties augstākajā skolā Dieva valstībā.4
Šis pienākums nav otršķirīgs. Neuzskatiet mājas audzināšanu par sekundāru. Patiesā audzināšanā tā ieņem pirmo vietu. Tēviem un mātēm ir uzticēts veidot bērna prātu.5
“Uz kuru pusi lieksi zaru, uz to pusi lieksies koks.” Cik biedējošs ir šis sakāmvārds! Tas jāattiecina uz bērnu audzināšanu. Vecāki, vai jūs atceraties, ka jums ir uzticēts svēts pienākums – audzināt bērnus no pašām pirmajām dzīvības dienām? Šie jaunie kociņi ir jākopj ļoti saudzīgi, lai tos varētu pārstādīt Kunga dārzā. Audzināšanu mājās nekādā gadījumā nedrīkst atstāt novārtā. Tie, kuri ir nolaidīgi šajā jautājumā, neizpilda reliģisku pienākumu.6
Mājas audzināšanas plašais darbības lauks. Audzināšana mājās nozīmē ļoti daudz. Tai ir plašs darbības lauks. Ābrahāmu sauc par ticības tēvu. Viens no iemesliem, kas padarīja viņu par ievērojamu dievbijības paraugu, bija stingrā nostāja, ka viņa mājā ikviens ievēros Dieva pavēles. Ābrahāms piekopa mājas reliģiju. Viņš, kurš redz, kā katrā mājā audzina bērnus un kāda ir šīs audzināšanas ietekme, saka: “Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl pēc viņa, ka tie sargā tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas.” 1.Moz. 18:197
Dievs pavēlēja ebrejiem mācīt saviem bērniem Viņa prasības un stāstīt tiem visu, ko Viņš ir darījis ar savu tautu. [19] Mājas un skola nebija šķirti. Bērniem bija jādzird pamācības nevis no svešinieku lūpām, bet gan no tēva un mātes mīlošajām sirdīm. Domas par Dievu bija saistītas ar visiem mājas dzīves ikdienas notikumiem. Dieva varenos darbus, atbrīvojot savu tautu, pārstāstīja ar sevišķu daiļrunību un godbijību. Lielās patiesības par Dieva aizgādību un par mūžīgo dzīvi dziļi iespiedās jaunajos prātos. Tie uzzināja, kas ir patiess, labs un skaists.
Pasniegtās mācības ilustrēja ar attēliem un simboliem, vēl pamatīgāk saglabājot tās atmiņā. Šīs dzīvās ilustrācijas bērnu jau gandrīz no zīdaiņa vecuma iepazīstināja ar tēvu noslēpumiem, gudrību un cerību, kā arī ievadīja tādā domāšanas veidā, emocijās un gaidās, kas sniedzas pāri redzamajam un īslaicīgajam uz neredzamo un mūžīgo.8
Audzināšana mājās ievada mācības skolā un sagatavo tām. Vecāku darbs sākas pirms skolotāju darba. Viņu mājas ir skola – pirmā pakāpe. Ja vecāki cenšas rūpīgi un ar lūgšanām uzzināt savus pienākumus un izpilda tos, tie sagatavo bērnus otrajai pakāpei – saņemt pamācības no skolotāja.9
Tā veido raksturu. Mājas var būt skola, kur veido bērnu raksturus pēc Debesu godības parauga.10
Audzināšana Nācaretes mājās. Jēzus ieguva savu izglītību mājās. Viņa pirmais cilvēciskais skolotājs bija māte. No viņas lūpam un no praviešu ruļļiem Viņš mācījās Debesu lietas. [20] Viņš dzīvoja zemnieku mājās un uzticīgi un priecīgi pildīja savu saimniecības pienākumu daļu. Viņš, kurš bija Debesu Pavēlnieks, bija padevīgs kalps, mīļš un paklausīgs dēls. Viņš apguva amatu un kopā ar Jāzepu paša rokām strādāja namdara darbnīcā.11