Bērnības laika aizraušanās briesmas. — Nekad nevajadzētu atbalstīt agru laulību noslēgšanu. Tik nopietnās attiecībās, kādas veidojas laulības derībā un kurām ir tik tālu sniedzošas sekas, nevajadzētu stāties ar steigu, bez pietiekošas sagatavošanās un kamēr vēl nav pilnīgi attīstījušies fiziskie un garīgie spēki. (1)
Zēni un meitenes stājas laulības attiecībās ar nenodošu mīlestības izpratni, neizveidotām sprieduma spējām, bez cēlām augšup ceļošām jūtām un dod laulības solījumu, vadoties tikai no savām kaislībām...
Bērnībā veidotās attiecības bieži vien noslēdzas ar ļoti bēdīgu savienību vai kaunpilnu šķiršanos. Agras jaunības sakari, ja tie veidoti bez vecāku piekrišanas, reti kad sniedz pastāvīgu laimi. Jauniešu savstarpējās pieķeršanās jūtas vajadzētu apvaldīt, līdz pietiekošs vecums un piedzīvojumi padarītu tās godājamas un paliekošas. Kas neatļaus sevi ierobežot, tiem draud mokošas eksistences briesmas visā turpmākajā dzīves laikā.
Jaunietis, kas vēl nav aizsniedzis pilngadību, ir pavisam vājš spriedējs par otras tikpat jaunas personas kā viņa dzīves drauga piemērotību. Vēlāk viņu spriedumiem arvien vairāk nobriestot, tie redz, ka ir saistīti kopā uz visu mūžu un varbūt pavisam ne tādi, kas varētu viens otru darīt laimīgu. Un tad, kur savu likteni vajadzētu veidot, cik labu vien iespējams, sākas savstarpēji apvainojumi, plaisa vēl vairāk palielinās, līdz tie viens otram parāda pilnīgu vienaldzību un nevērību. Vārdā “mājas pavards” tie vairs neatrod nekā svēta. Pat gaisu saindē nelaipni vārdi un rūgti pārmetumi. (2) [80]
Nenobriedušu partneru laulības lielā mērā ir par iemeslu visam ļaunumam, kas valda mūsdienu pasaulē. Dzīves agrumā noslēgtās laulības nestiprina ne fizisko veselību, ne garīgās spējas. Par šo jautājumu visā visumā tiek domāts pārāk maz. Daudzu jauniešu rīcība balstās tikai uz impulsiem. Solis, kas viņus stipri iespaidos uz labu vai ļaunu, kas var kļūt par visa dzīves laika svētību vai lāstu, tiek sperts sasteigti, jūtu saviļņojuma ietekmē. No kristīgā redzes viedokļa dotos padomus vai norādījumus daudzi nevēlēsies ievērot. (3)
Sātans pastāvīgi cenšas paskubināt nepiedzīvojušus jauniešus pēc iespējas ātrāk iedoties laulībā. Bet jo mazāk mēs lepojamies ar laulībām, kas tagad tiek noslēgtas, jo tas ir labāk. (4)
Pat Dievu apliecinošo ļaužu starpā sasteigtas laulības izraisa atsvešināšanos, šķiršanos un grūtības draudzē. (5)
Kāda starpība starp Īzāka izturēšanos un mūsu jaunatni, pat tiem, kas sevi uzskata par kristiešiem. Jaunie ļaudis pārāk bieži domā, ka mīlestības objekta izvēle ir jautājums, kur padomu var dot tikai viņu “es”, jautājums, kuru nekādā veidā nevajadzētu kontrolēt ne Dievam, ne viņu vecākiem. Jau sen, pirms tie ir sasnieguši pienācīgu vecumu, viņi sevi uzskata par spējīgiem izdarīt izvēli bez vecāku palīdzības. Pa lielākai daļai pietiek tikai ar pāris gadiem, lai pārliecinātos par maldīšanos, tomēr bieži jau ir par vēlu, lai novērstu briesmīgās sekas. Pašsavaldīšanās un gudrības trūkums, kas raksturoja sasteigtu izvēli, padara ļaunumu vēl lielāku, līdz laulība kļūst par nospiedošu jūgu. Daudzi tādā veidā ir izpostījuši savu šīs dzīves laimi un arī cerību nākošajai dzīvei. (6)
Tīklos sapinas iespējamie Dieva darba strādnieki. Jaunieši pieņem patiesību, un kādu laiku viņu uzvedība ir pavisam laba; tad sātans sāk ap tiem aust savus tīklus, [81] pamudinot tos uz neprātīgu draudzēšanos un nožēlojamām laulībām. Viņš redz, ka tā ir veiksmīgākā metode viņu novēršanai no svētuma tekas. (7)
Man rādīja, ka mūsdienu jaunatne īsti neizprot tai draudošās lielās briesmas. Daudzus jauniešus Dievs gribētu pieņemt par strādniekiem Sava darba dažādajās nozarēs, bet iejaucas sātans un tā sasaista tos savā tīklā, ka tie atsvešinās no Dieva un kļūst nespējīgi Viņa darbam. Sātans ir viltīgs, veikls un neatlaidīgs strādnieks. Viņš labi zina kā noķert lamatās nepiesardzīgos Dieva bērnus; un tā ir satraucoša patiesība, ka tikai nedaudziem izdodas izglābties no viņa viltībām. Tie neparedz nekādas briesmas un neizvairās no viņa krāpnieciskā darba. Viņš liek tiem pieķerties vienam pie otra, nemeklējot gudrību no Dieva vai pie tiem, kurus Kungs sūtījis brīdināt, norāt vai pamācīt. Viņi jūtas patstāvīgi un negrib paciest ierobežojumus. (8)
Padomi nepilngadīgiem jauniešiem. — Tavi bērnišķie uzskati par mīlestību pret jaunām meitenēm nevienam neļauj tevi augstu vērtēt. Ļaujot prātam ievirzīties šajā gultnē, tu samaitā savas domas un nevari vairs pilnībā nodoties studijām. Tu tiksi vadīts uz netīru biedrošanos; tavs un arī citu ceļš kļūs samaitāts. Man rādīja tieši tādu gadījumu, kāds ir tavējais, un, kamēr tu stūrgalvīgi turēsies pie sava izraudzītā ceļa, visiem, kas centīsies tevi pamācīt, iespaidot vai iegrožot, tu parādīsi visnoteiktāko pretestību, jo tava sirds nav saskaņojusies ar patiesības un taisnības likumiem. (9)
Starpība gados. — Partnerim var nebūt laicīgas bagātības, tomēr viņam vajadzētu būt lielākai vērtībai - veselībai. Un pa lielākai daļai nevajadzētu būt lielai gadu starpībai. Šī likuma neievērošana [82] var izsaukt nopietnus jaunākā partnera veselības bojājumus. Arī bērniem tad bieži tiek nolaupīts fiziskais un garīgais spēks. No gados veca tēva vai mātes viņi nevar saņemt tādu gādību un draudzību, kādu prasa viņu jaunās dzīvības, un ar vecāku nāvi viņiem var tikt atņemta mīlestība un vadība tieši tad, kad tā būtu visvairāk vajadzīga. (10)
1. — Lielā Ārsta pēdās - 358. lpp.
2. — Liecības jauniešiem - 452. lpp.
3. — Liecības jauniešiem - 453. lpp.
4. — Liecības draudzei II - 252. lpp.
5. — Review and Herald, 1888. g. 25. sept.
6. — Vectēvi un pravieši - 175. lpp.
7. — Liecības draudzei V - 114. 115. lpp.
8. — Liecības draudzei V - 105. 106. lpp.
9. — Manuskripts 15. a, 1896. g.
10. — Lielā Ārsta pēdās - 358. lpp.