Visas pasaules telpas bagātības būs pieejamas Dieva bērnu izpētīšanai. Ar neizsakāmu līksmi viņi iepazīsies ar nekritušo būtņu priekiem un gudrību. Mums būs daļa pie bagātībām, kas iegūtas laikmetu laikmetos, kas pavadīti Dieva rokas darbu aplūkošanā. Un mūžības gadi, ritot uz priekšu, turpinās atnest arvien krāšņākas atklāsmes. Vairāk par visu ko lūdzam vai saprotam” Ef. 3:20. būs mūžīgi mūžos Dieva dāvanu izdalīšana.
“Viņa kalpi tam kalpos.” (Atkl. 22:3) Dzīve zemes virsū ir iesākums dzīvei debesīs; audzināšana zemes virsū ir ievadījums debesu pamatlikumos. Mūža darbs šeit ir sagatavošanās dzīves darbam tur. Kas mēs tagad esam raksturā un svētā kalpošanā, ir droša priekšzīme tam, kas mēs būsim.
“Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu.” (Mat. 20:28) Kristus darbs šeit zemes virsū ir Viņa darbs augstībā, un mūsu atalgojums par darbošanos kopā ar Viņu šinī pasaulē būs lielāks spēks un plašākas priekštiesības darboties kopā ar Viņu tai pasaulē, kas nāks.
“Jūs esat mani liecinieki, saka tas Kungs, ka es esmu Dievs.” (Jes. 43:12) Tie mēs būsim arī mūžībā.
Kāpēc pieļāva lielajai cīņai turpināties cauri gadu simteņiem? Kāpēc sātana eksistenci neizbeidza tūlīt pēc viņa sacelšanās? — Tas bija tāpēc, lai universs varētu pārliecināties par Dieva taisnīgumu Viņa rīcībā pret ļaunu, lai grēks varētu saņemt mūžīgu pazudināšanu. Pestīšanas plānā ir augstumi un dziļumi, kurus nekad nevar izsmelt pati mūžība, brīnumi, kuros ielūkoties kāro arī eņģeļi. No visām radītām būtnēm vienīgi atpestītie no saviem paša piedzīvojumiem ir mācījušies pazīt īsto cīņu ar grēku. Viņi ir darbojušies līdzi ar Kristu, un, stājušies Viņa ciešanu sadraudzībā, ko pat eņģeļi nevarēja darīt, vai viņiem nebūs kāda liecība par pestīšanas zinātni, kaut kas, kam būs arī kāda vērtība nekritušām būtnēm?
Pat tagad, “visām varām un spēkiem debesīs, Dieva daudzkārtējā gudrība”, ir darīta zināma “ar draudzes starpniecību”. Un Viņš “mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs... lai nākamajos laikmetos Kristu Jēzū mums paradītu savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību.” (Ef.3:10; 2:6,7)
“Viņa svētā vietā ikviens slavē Viņa godu” (Ps.29:9); un dziesma, kuru dziedās atpestītie, viņu piedzīvojumu dziesma izteiks Dieva godību; “Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, ak Kungs Dievs, Visuvarenais, taisni un patiesi ir Tavi ceļi, Tu mūžīgais ķēniņ. Kas lai nebīstas un nepagodina Tavu vārdu, jo Tu vienīgais esi svēts,” Mūsu dzīvē šeit, lai gan tā ir pārejoša, grēka ierobežota, vislielākais prieks un visaugstākā audzināšana ir kalpošanā. Un nākotnes stāvoklī, cilvēcības robežu nesaistītā, vislielākais prieks un visaugstākā izglītība tiks atrasta kalpošanā, — un vienmēr, kad mēs liecināsim, mēs mācīsimies no jauna, “cik vareni liela ir šī noslēpuma godība”, kas ir “Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība”. (Kol. 1:27)
“Vēl nav atklājies, kas mēs būsim; mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.” (1. Jāņa 3:2)
Tad, sava darba panākumos Kristus skatīs savu atalgojumu. Tanī lielā pulkā, kuru neviens cilvēks nevar izskaitīt, kas nostādīti “nevainīgi un līksmi Viņa godības priekšā”, Viņš, kura asinis mūs atpestījušas un kura dzīve mūs mācījusi “tādēļ, ka Viņa dvēsele grūti strādājusi, redzēs prieku pa pilnam.” (Jes. 53:12)