“Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa vārds būs tiem uz pierēm.”
Debesis ir skola; viņas studiju lauks ir pasaules telpa; tās skolotājs Mūžīgais. Šīs skolas nodaļa bija dibināta Ēdenē, un kad pestīšanas plāns būs pabeigts, tad audzināšana tiks atjaunota Ēdenes skolā.
“Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1. Kor. 2:9) Vienīgi Viņa vārdā, var mantot par šīm lietām atziņu; bet pat tas sniedz tikai daļas atklāsmi.
Patmas pravietis apraksta šīs mūžības skolas vietu šādi: “Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi un jūras vairs nav... Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzalemi nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.” (Atkl. 21:1,2)
“Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir tas Jērs.” (Atkl. 21:23)
Starp Ēdenē nodibināto skolu sākumā un mūžības skolu atrodas visa šīs pasaules vēstures gaita — cilvēces pārkāpumu, ciešanu un dievišķīgā upura vēsture, un uzvara pār nāvi un grēku.
Ne visi šīs pirmās Ēdenes skolas apstākļi būs atrodami nākošās dzīves skolā. Laba un ļauna atzīšanas koks nesagādās izdevības kārdināšanai. Tur nebūs neviens kārdinātājs un nebūs iespējas darīt ļaunu. Katrs raksturs ir izturējis ļaunā pārbaudījumu un neviens vairs nav uzņēmīgs pret tā varu.
“Tam, kas uzvar, es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.” (Atkl. 2:7) Dzīvības koka dāvana Ēdenē bija saistīta ar noteikumiem, un beidzot to atņēma. Bet nākošās dzīves dāvanas ir pilnīgas un mūžīgas.
Pravietis redzēja “dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva Jēra goda krēsla.” “Un upei abās pusēs bija dzīvības koks.” (Atkl. 22:1,2) “Nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs būs, jo kas bijis, ir pagājis.” (Atkl. 21:4)
“Tavi ļaudis būs visnotaļ taisni,
tie turēs to zemi par īpašumu mūžam,
tie būs manis dēstīts zars,
un manu roku darbs,
man par godu.” (Jes. 60:24)
Atkal pielaists Dieva klātbūtnē cilvēks, kā sākumā, kļūs pamācīts no Dieva. “Tādēļ ļaudis manu vārdu pazīs tai dienā, ka es tas esmu, kas saka, še es esmu.”
“Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš dzīvos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.” (Atkl. 21:3)
“Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa namā... Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs. Jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vadīs pie dzīvības ūdens avotiem.” (Atkl. 7:14-17)
“Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad mēs atzīstam tikai pa daļai, bet tad atzīsim pilnīgi, kā mēs paši esam atzīti.” (1. Kor. 13:12)
“Tie skatīs Viņa vaigu un Viņa vārds būs tiem uz pierēm.” (Atkl. 22:4)
Tad, kad plīvurs, kas aptumšo mūsu skatu, būs atņemts, un mūsu acis redzēs to skaistuma pasauli, no kuras mēs tagad uztveram tikai caur mikroskopu atsevišķus stariņus, vai kad mēs skatāmies uz debesu godību, kuru mēs varam izpētīt tikai caur teleskopu, kad grēka nāves dvesma būs atņemta, visa zeme parādīsies “Kunga, mūsu Dieva, skaistumā” — kāds plašs lauks atvērsies mūsu studijām! Tur zinātnieks varēs lasīt radīšanas pārskatu un neatradis neko, kas atgādinās ļaunuma likumību. Viņš varēs klausīties dabas skaņās, un nesadzirdēs nevienu žēlabu, vai sāpju un bēdu skaņu. Visās radītās lietas viņš varēs saredzēt vienu rokrakstu — Dieva vārdu skaidri rakstītu plašajā pasaules telpā, un nedz zemē, nedz jūrā, nedz debesīs nebūs vairs ne vēsts no ļaunuma. Tur dzīvos Ēdenes dzīvi, dzīvi dārzā un laukā. “Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs viņu augļus. Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvotu, un nedēstīs, lai cits to ēstu; jo manu ļaužu mūžs būs kā koku mūžs, un mani izredzētie baudīs savu roku darbu.” (Jes. 65:21,22)
Tur “nedarīs ļaunu, un nedarīs posta visā manā svētā kalnā, saka tas Kungs,” (Jes. 65:25) Tur cilvēks atgūs savu zaudēto kēnišķību un zemākie radījumi atkal atzīs viņa virsvaldību, plēsīgie paliks maigi un bailīgie droši.
Pētītājam tur atvērsies vēsture ar bezgalīgu plašumu un neizsakāmu bagātību. Šeit no Dieva vārda izdevīgās platformas audzēknim ir sagādāts skats uz plašo vēstures lauku, un viņš var iegūt zināmu atziņu par pamatlikumiem, kas pārvalda cilvēcīgo notikumu gaitu. Bet viņa skats vēl ir apmiglots, un viņa atziņa nepilnīga. Tikai tad, kad viņš stāvēs mūžības gaismā, viņš redzēs skaidri visas lietas.
Tad viņa priekšā atklāsies, kā noritēja cīņa priekš laikmetu sākumiem, un kas beigsies tikai tad, kad izbeigsies laiks.
Tiks atklāta visa vēsture par grēka izcelšanos, par liktenīgo viltību viņas blēdīgā darbībā un patiesības vēsture, kas neatkāpdamās no savas pašas taisnās gaitas, ir sastapusi un uzvarējusi maldību. Aizkars, kas atrodas starp redzamo un neredzamo pasauli tiks atvilkts, un brīnišķīgās lietas tiks parādītas vienīgi tad, kad Dieva aizgādība būs redzama mūžības gaismā, un mēs sapratīsim, ko mēs esam parādā Viņa eņģeļu gādībai un starpniecībai. Debesu būtnes ņēmušas savu līdzdalību cilvēku lietās, Tās ir gan parādījušās tērpā, kas spīdēja kā zibens, gan nākušas pie cilvēkiem ceļinieku drēbēs. Tās ir pieņēmušas cilvēku mājokļu viesmīlību; viņi ir bijuši par vadoņiem ceļiniekiem, kam uzbrukusi nakts. Viņi ir izpostījuši postītāja nodomus un novērsuši pretinieka sitienus.
Lai gan šīs pasaules valdnieki to nezina, tomēr viņu padomēs eņģeļi ir bijuši runas vīri. Cilvēku acis uz viņiem ir raudzījušās, ausis ir uzklausījušas viņu uzsaukumus. Sēžu zālēs un tiesās debesu sūtņi ir iestājušies par vajāto un apspiesto lietu. Viņi ir aizkavējuši nodomus un atvairījuši ļaunumus, kas būtu atnesuši netaisnību un ciešanas Dieva bērniem. Viss tas tiks atklāts audzēkņiem debesu skolā.
Katrs atpestītais sapratīs eņģeļu kalpošanu savā paša dzīvē.
Kas tā būs par varenu sarunu ar eņģeli, kas bija viņa sargs no tā pirmajiem brīžiem, kas sargāja viņa soļus un apklāja viņa galvu briesmu dienā, kas bija ar viņu nāves ēnas ielejā, un kas atzīmēja viņa dusas vietu, un kas bija pirmais apsveicot to viņa augšāmcelšanās rītā; un no šī eņģeļa viņš mācīsies dievišķīgās starpniecības vēsturi atsevišķu cilvēku dzīvē un debesu līdzdalību pie katra cilvēces pasākuma!
Tad noskaidrosies visas mūža piedzīvojuma neizprastās lietas. Kur mēs redzējām sajukumu un vilšanos, aizkavētus mērķus un samaitātus plānus, nāks redzams liels un visu pārvaldītājs, uzvarētājs mērķis — dievišķīgā saskaņa.
Tur visi, kas ir darbojušies nesavtīgā garā, redzēs savu pūļu augļus, būs redzams katra pareiza principa un katra cēla darba iznākums. Kaut ko no tā mēs jau redzam šeit. Bet cik maz no pasaules cēlākā darba panākumiem šinī dzīvē atklājas darītājam! Cik daudzi nesavtīgi un nenogurstoši pūlas priekš tiem, kas viņiem ir nesasniedzami un par kuriem viņi nekā nezina! Vecāki un skolotāji guļ savu pēdējo miegu un viņu mūža darbs liekas būt bijis veltīgs; viņi nezin, ka viņu uzticība ir atvērusi svētību avotus, kas nekad nevar beigt tecēt; vienīgi ticībā viņi redz bērnus, ko viņi ir audzinājuši, topam par svētību un apgarotājiem saviem tuvākiem, un ka šī ietekme pavairojas tūkstoškārtīgi. Dažs labs strādnieks raida pasaulē spēka, cerības un drosmes vēstis, vārdus, kas nes svētību sirdīm katrā zemē, bet par sekām viņš vientulībā un slepenībā pūlēdamies zina maz ko. Tā dāvanas tiek pasniegtas, nastas nestas, darbs padarīts. Cilvēki izsēj sēklu, no kuras citi pāri viņu kapiem ievāc svētīgu un bagātīgu ražu. Viņi dēsta kokus, lai citi var ēst augļus. Viņi ir apmierināti, šeit zinot, ka viņi ir iedarbinājuši spēkus uz labu. Visa šī darbība un sekas būs redzamas mūžībā.
Par katru dāvanu, ko Dievs ir devis, un kas ved cilvēkus pie nesavtīgām pūlēm, Debesīs ved pārskatu. Izsekot tam plašajā sazarojumā, redzēt tos, kas caur mūsu pūlēm tikuši pacelti un darīti cēlāki, saskatīt viņu vēsturē patieso principu iedarbību, tas viss būs viens no Debesu skolas mācību priekšmetiem un atalgojumiem.
Tur mēs pazīsim, tāpat kā mēs esam pazīti. Mīlestība un līdzjūtība, kuru Dievs ir ielicis dvēselē, tur atradīs savu visīstāko un visjaukāko izpausmi. Šķīstā satiksme ar svētajām būtnēm, saskanīgā sadraudzībā ar svētajiem eņģeļiem un visu laikmetu uzticīgajiem, svētā sadzīve, kas saista kopā visu saimi debesīs un virs zemes, tas viss pieder pie nākošās dzīves piedzīvojumiem.
Tur būs mūzika un dziesmas, tāda mūzika un tādas dziesmas, kuras, atskaitot Dieva atklāsmi, neviena mirstīga auss nav dzirdējusi, nedz arī prāts uztvēris.
Tur būs dziedātāji un instrumentu spēlētāji, “un dziedot un dejot sauks.” (Ps. 87:7)
“Tie paceļ savu balsi un dzied priecīgi par tā Kunga godību.” (Jes. 24:14)
“Jo tas Kungs iepriecinās Ciānu, viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Ēdeni un viņas lauku kā tā Kunga dārzu prieku un līksmību tur atradīs, pateikšanu un slavas dziesmu.” (Jes. 51:3)
Tur attīstīsies visi spēki, pavairosies katra spēja. Izvedīs vislielākos uzņēmumus, sasniegs visaugstākos mērķus, realizēs visaugstākos centienus. Un tomēr tur atkal pacelsies jauni augstumi ko aizsniegt, jauni brīnumi, kurus apbrīnot, jaunas patiesības, ko izprast, jauni mērķi, kas veicinās miesas, prāta un dvēseles spēkus.