“Dieva godības atziņas gaisma Kristus vaigā.”
Grēks cilvēku šķīra no Dieva. Bez pestīšanas plāna viņa daļa būtu mūžīga šķiršana no Dieva un nebeidzamas nakts tumsa. Pateicoties Pestītāja upurim, satiksme ar Dievu ir darīta atkal iespējama. Mēs nevaram nākt tieši Viņa tuvumā; mūsu grēku dēļ mēs nevaram raudzīties Viņa vaigā; bet mēs varam skatīt Viņu Jēzū un satikties ar Viņu Jēzū, mūsu Pestītājā. “Dieva godības atziņas gaisma ir atklāta “Jēzus Kristus vaigā.” Dievs ir Kristū, “salīdzinādams pasauli ar sevi pašu.” (2. Kor. 4:6; 5:19)
“Vārds tapa miesa un. mājoja mūsu vidū... pilns žēlastības un patiesības.” “Viņā bija dzīvība; un dzīvība bija cilvēku gaišums.” (Jāņa 1:14,4) Kristus dzīve un nāve — mūsu pestīšanas maksa — ir mums ne vien dzīvības apsolījums un ķīla, ne vien līdzeklis, atvērt mums gudrības krātuves, tā sniedz pat plašāku un augstāku Viņa rakstura atklāsmi, nekā to bija saņēmuši bezgrēcīgie Ēdenes iemītnieki.
Un kamēr Kristus atver debesis cilvēkam, Viņa sniegtā dzīvība atver sirdi debesīm. Grēks atšķir [29] mūs ne vien no Dieva, bet arī iznīcina cilvēka dvēselē gan vēlēšanos, gan arī spējas atzīt Dievu. Kristus uzdevums ir izpostīt visu šo ļaunā darbu. Viņam ir spēks stiprināt un atjaunot grēka paralizētās dvēseles spējas, aptumšoto prātu un ļaunumam pievērsto gribu. Viņš atver mums pasaules visuma bagātības un dāvā spēku tās aptvert un novērtēt.
Kristus ir “patiesais gaišums, kas nāca pasaulē kas apgaismo ikvienu cilvēku.” (Jāņa 1:9) Tā kā caur Kristu katra cilvēcīga būtne iegūst dzīvību, tā arī caur Viņu katra dvēsele saņem kādu dievišķīgās gaismas staru. Katrā sirdī iemīt ne tikai intelektuālas, bet arī garīgas spējas, nojauta par to, kas taisns, un ilgas pēc labā. Bet pret šiem pamatlikumiem cīnās kāds pretējs spēks. Katra cilvēka piedzīvojumos parādās laba un ļauna atzīšanas koka augļa baudīšanas sekas. Viņa dabā ir tieksme uz ļaunu — kāds spēks, kuram viņš pats no sevis nevar pretoties. Lai pretotos ļaunā varai, lai aizsniegtu ideālu, kuru viņš savas dvēseles dziļumos atzīst par vienīgi vērtīgo, viņš var atrast palīdzību tikai vienā spēkā. Šis spēks ir Kristus. Sadarboties ar šo spēku ir cilvēka vislielākā vajadzība. Vai visās audzināšanas pūlēs šai sadarbībai nevajadzētu būt par augstāko mērķi?
Īsts skolotājs nav apmierināts ar otrās šķiras darbu. Viņš nav apmierināts, ja nevar aizvadīt savus audzēkņus līdz tik augstai pakāpei, cik augstu vien tiem ir iespējams sasniegt. Viņš nevar apmierināties, ja tiem vienīgi ir tehniskas zināšanas, padarot tos par gudriem grāmatvežiem, veikliem amatniekiem, spējīgiem tirgotājiem. Viņa cenšanās ir iedvest tiem patiesības pamatlikumus — paklausību, godbijību, godprātību un skaidrību — tādus pamatlikumus, kas darīs tos par pozitīvu spēku [30] sabiedrības stabilizēšanai un pacelšanai. Bet par visu vairāk Viņš vēlas, lai tie iemācītos lielo dzīves mācību — nesavtīgo kalpošanu.
Šie pamatlikumi kļūst par dzīvu raksturu veidotāju spēku tad, kad dvēsele nāk satiksmē ar Kristu, kad tā pieņem Viņa spēku par sirds un dzīves stiprumu. Kad šāda savienība ir nodibināta, tad audzēknis ir atradis gudrības avotu. Viņam ir pieejams spēks, kā piepildīt sevī viscēlākos ideālus. Izdevības sasniegt visaugstāko izglītību dzīvei šinī pasaulē pieder viņam. Un ar šeit iegūtiem sasniegumiem viņš pāriet tai kursā, kas aptver mūžību.
Audzināšanas un atpestīšanas darbs augstākā nozīmē ir viens un tas pats, jo audzināšanā tāpat kā atpestīšanā “citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau. ir likts, proti, Jēzus Kristus,” “Jo Tēvam ir paticis, ka Viņā mājotu visa pilnība.” (1. Kor. 3:11; Kol. 1:19)
Pārveidotajos apstākļos patiesa audzināšana vēl arvien pieskaņota Radītāja plānam, t. i. Ēdenes skolas plānam. Ādams un Ieva saņēma pamācības tiešā satiksmē ar Dievu; mēs skatām “Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.” Lielie audzināšanas pamatlikumi ir nemainīti. “Tie ir stipri mūžīgi mūžam”, (Ps. 111:8) jo tie ir Dieva rakstura pamatlikumi. Skolotāja galvenajām pūlēm un viņa pastāvīgajam mērķim vajadzētu būt palīdzēt audzēknim izprast šos pamatlikumus un palīdzēt tam nākt tādā attieksmē ar Kristu, kas padarītu to par dzīvi veidotāju spēku. Skolotājs, kas pieņem šo mērķi, patiesībā ir Kristus līdzstrādnieks un darbojas kopā ar Dievu.