Kad viņi apstrādā savu dārzu, jautājiet tiem, ko viņi mācās no savu stādu kopšanas. Kad viņi skatās uz skaistu ainavu, jautājiet tiem, kāpēc Dievs tērpj laukus un mežus skaistās un dažādās krāsās? Kāpēc visam nedeva brūnu krāsu? Kad viņi plūc ziedus, ierosiniet viņus pārdomāt, kāpēc Dievs mums uzglabājis puķu — šo Ēdenes izceļotāju — skaistumu. Mācāt tiem ievērot Dieva aizgādības piemērus, kas parādās visur dabā, kā arī visu lietu brīnišķīgo piemērošanu mūsu vajadzībām un laimei. Tikai tas, kas dabā saskata sava Tēva roku darbu, kas zemes bagātībā un skaistumā lasa Tēva rokrakstu — tikai tas mācās no dabas viņas dziļākās mācības, un saņem viņas augstāko kalpošanu. Tikai tas, kas skatās uz tiem, kā uz Dieva domu izteiksmi un Radītāja atklāsmi, var pilnīgi novērtēt kalna un ielejas, upes un jūras skaistumu.
Bībeles rakstnieki lieto daudz piemēru no dabas, un kad mēs novērojam dabas lietas, mēs spēsim Svētā Gara vadībā pilnīgāk izprast Dieva Vārda mācības. Tādā veidā daba kļūst par Dieva Vārda mantnīcas atslēgu.
Bērnus vajadzētu skubināt meklēt dabā lietas, kas paskaidro Bībeles mācības un izsekot Bībeles līdzībām, kas ņemtas no dabas. Viņiem vajadzētu sameklēt dabā un Svētajos Rakstos katru priekšmetu, kas attēlo Kristu un tos, ko Viņš ir lietojis patiesības paskaidrošanai. Tā viņi var iemācīties redzēt Viņu kokā un vīna stādā, lilijā, rozē, saulē un zvaigznē, Viņi mācīsies dzirdēt Viņa balsi putnu dziesmās, koku šalkšanā, pērkona grāvienos un jūras mūzikā. Un katrs priekšmets dabā atkārtos viņiem Kristus dārgās mācības.
Kas tā iepazinušies ar Kristu, tiem zeme nemūžam nebūs vientuļa un tukša. Tā būs viņu Tēva māja, pildīta ar Tā klātbūtni, kas reiz dzīvoja cilvēku vidū.