Raža ir izsētās sēklas iegūšana no jauna. Katra sēkla nes augļus “pēc savas kārtas.” Tā tas ir ari ar rakstura īpašībām, kuras mēs mīlam. Savtīgums, patmīlība, sevis cienīšana, sevis izlutināšana pavairojas un gals ir posts un bojāeja. “Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet kas sēj garā, tas pļaus no gara mūžīgo dzīvošanu.” (Gal. 6:8) Mīlēstiba, līdzjūtība un laipnība nes svētības un augļus — neiznīkstošu ražu.
Pļaujā sēkla daudzkārtīgi ir pavairota. Viens vienīgs kviešu grauds vairākkārtējā sējā pavairots, piepildītu veselu zemes gabalu ar zelta kūlīšiem. Tik pat tālu spēj sniegties vienas vienīgas dzīves vai pat viena vienīga darba ietekme.
Uz kādiem mīlestības darbiem caur gadu simteņiem gan nebūs pamudinājis tas alabastra akmens trauciņš, ko sasita Kristus svaidīšanai! Kādas neskaitāmas dāvanas ir ienesis Pestītāja lietai tas upuris, ko pienesa pazīstamā atraitne, dodot “divi artavas, tas ir viens kvadrants!” (Marka 12:42)
__________
Sēklas izsēšana māca devību. “Kas sīksti sēj, tas sīksti. pļaus, kas bagātīgi sēj, tas bagātīgi pļaus.” (2. Kor. 9:6)
Kungs saka: “Svētīgi jūs, kas sējat pie visiem ūdeņiem.” (Jes. 32:20) Sēt pie visiem ūdeņiem nozīmē dot visur, kur mūsu palīdzība ir nepieciešama. Tas nenovedīs pie nabadzības. “Tas, kas bagātīgi sēj, arī bagātīgi pļaus.” Izsējot sējējs pavairo savu sēklu, Tāpat izdalot citiem, mēs pavairojam savas svētības. Dieva apsolījums nodrošina mūs pret trūkumu, lai mēs varētu pastāvīgi dot.
Vēl vairāk: kad mēs izdalām laicīgās dzīves. svētības, tad pateicība saņēmējā sagatavo tā sirdi uzņemt garīgās patiesības, un rodas raža mūžīgai dzīvošanai.
__________
Ar grauda guldīšanu zemē Pestītājs attēlo savu upuri mūsu labā. Viņš saka: “Ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” (Jāņa 12:24) Tikai caur Kristus — Sēklas — upuri varēja tikt nesti augļi Dieva valstībai. Saskaņā ar augu valsts likumu dzīve ir Viņa nāves iznākums.
Tā pie visiem, kas kā Kristus līdzstrādnieki nes augļus, patmīlībai, paša interesēm jāiznīkst. Dzīvība jāmet pasaules vajadzību vagā. Bet sevis upurēšanas likums ir arī sevis uzturēšanas likums. Zemkopis uztur savus graudus, tos izkaisīdams. Tā arī tikai tā dzīvība tiks uzturēta, ko brīvi nodod Dieva un cilvēku kalpošanai.
__________
Sēkla mirst, lai uzdīgtu jaunā dzīvībā. Šeit mums ir mācība par augšāmcelšanos. Par cilvēka, miesu, ko gulda kapā satrūdēšanai, Dievs ir sacījis: “Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā; sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā un uzmodināts spēkā.” (1. Kor. 15: 42,43)
Kad vecāki un skolotāji grib sniegt šīs mācības, lai viņi to pasniedz praktiski. Lai bērni paši sagatavo zemi un iesēj sēklu. Pa darba laiku vecāki vai skolotājs var izskaidrot sirds dārzu, kur iesēta labā un ļaunā sēkla, un ka tāpat kā dārzu, jāsagatavo dabīgai sēklai, tā ari sirdij jātiek sagatavotai patiesības sēklai. Liekot sēklu zemē, viņi var uzskatāmi mācīt Kristus nāvi un asnam uzdīgstot, patiesību par augšāmcelšanos. Kad stāds aug, var turpināt norādīt sakarību starp dabīgo un garīgo sēšanu.
Jaunatni vajadzētu pamācīt līdzīgā kārtā. No zemes apstrādāšanas var pastāvīgi smelties mācības. Neviens neapmetas uz neapstrādāta zemes gabala sagaidīdams, ka tas uz reizi dos ražu. Zemes sagatavošana, sēklas sēšana un labības izkopšana prasa daudz čakla un neatlaidīga darba. Tā tam jābūt arī garīgajā sēšanā. Sirds dārzs jākopj. Zeme jāuzar ar nožēlošanu. Ar saknēm jāizrauj ļaunā augi, kas nomāc labo sēklu. Ērkšķu pārņemto zemi var iztīrīt tikai čaklā darbā. Tāpat sirds ļaunās tieksmes var pārvārēt ar nopietnām pūlēm Kristus vārdā un spēkā.
__________
Saprātīgam strādniekam zemes apstrādāšanā sāks atvērties tādas bagātības, par kurām viņš agrāk pat nesapņoja. Neviens nevar gūt panākumus lauksaimniecībā vai dārzkopībā, ja tas neievēro attiecīgos dabas likumus. Viņam jāpētī katras augu šķirnes īpatnējās vajadzības. Dažādas augu šķirnes prasa dažādu zemi, dažādu kopšanu, un panākumi atkarājas no tā, vai ir ievērotas katra auga īpatnējās prasības. Uzmanība, ko prasa pārstādīšana, ka pat nedrīkst tikt saspiesta vai nepareizi ielikta neviena saknīte, rūpes par jaunajiem stādiem, to apcirpšana un aplaistīšana, aizsargāšana no sala naktī un no saules karstuma dienā, pasargāšana no nezālēm, slimībām un kukaiņiem, audzēšana un izstādīšana māca ne tikai mācības par rakstura attīstību, bet šis darbs palīdz attīstīties. Ieaudzinot rūpību, pacietību, uzmanību sīkumos un paklausību likumam, ir izdarīts loti svarīgs audzināšanas darbs. Pastāvīgais sakars ar dzīvības noslēpumu un dabas jaukumu un maigumu, ko izsauc kalpošana Dieva radītajām lietām, tas viss tiecas atdzīvināt prātu un izsmalcināt raksturu, un saņemtā mācība sagatavo darbinieku sekmīgāk darboties pie citu dvēselēm.