“Svētīgs tas cilvēks, Kas atradis gudrību.”
Audzināšanas sistēmai, kuru iedēstīja pasaules sākumā, vajadzēja būt cilvēkam par paraugu uz visiem laikiem. Viņas pamatlikumu attēlošanai iekārtoja paraugskolu Ēdenē — mūsu pirmo vecāku mītnē. Ēdenes dārzs bija skolas telpa, daba bija mācību grāmata, pats Radītājs bija skolotājs un cilvēces ģimenes vecāki bija skolnieki.
Radīti būt “pēc Dieva ģīmja un līdzības,” Ādams un Ieva bija saņēmuši mantojumu, kas bija cienīgs viņu augstajam stāvoklim. Skaisti un labi veidoti, pareiziem un daiļiem sejas vaibstiem, viņu āriene staroja no veselības, prieka un. cerības gaismas, un ārēja izskata viņi nesa sava Radītāja līdzību, taču šai līdzībai bija jāparādās ne vien viņu fiziskajā dabā. Katra gara un dvēseles spēja atspoguļoja Radītāja godību. Apbalvoti ar augstam intelektuālām un garīgām dāvanām, Ādams un Ieva bija radīti “mazāki par eņģeļiem”, (Ebr. 2:7) lai viņi varētu aptvert ne vien redzamā universa brīnumus, bet saprast ari morāliskās atbildības un pienākumus.
“Un Dievs Kungs stādīja dārzu Ēdenē pret rītiem un iecēla tur cilvēku, ko Viņš bija taisījis. Un Dievs Kungs izaudzināja no zemes visādus [21] kokus, kas jauki bija uzlūkot un labi ēst, un dzīvības koku dārza vidū.” (1. Moz. 2:8,9) Šeit, neskartās dabas skaisto ainavu vidū, mūsu pirmajiem vecākiem vajadzēja saņemt savu audzināšanu.
Rūpēdamies par saviem bērniem, mūsu debesu. Tēvs personīgi vadīja viņu audzināšanu. Viņus bieži apmeklēja Dieva sūtņi — svētie eņģeļi — un no tiem viņi saņēma padomus un pamācības. Bieži, pastaigājoties dienas dzestrumā, viņi dzirdēja Dieva balsi un vaigu vaiga satikās ar Mūžīgo. Viņa domas pret tiem bija miera domas un ne ļaunas domas.” (Jer. 29:11) Katrs Dieva nodoms bija viņu augstākais labums.
Ādamam un Ievai bija uzdots rūpēties par dārzu, “to kopt un sargāt.” (1. Moz 2:15) Lai gan viņi bija bagāti ar visu, ko vispasaules Valdnieks varēja dot, viņi tomēr nebija atstāti bezdarbībā. Derīga nodarbošanās tiem bija dota par svētību, lai stiprinātu miesu, paplašinātu un padziļinātu saprašanu un .attīstītu raksturu.
Dabas grāmata, kas atvēra savas dzīvās mācības viņu priekšā, sniedza tiem neizsmeļamus pamācību un prieka krājumus. Dieva Vārds bija rakstīts uz katras lapas mežā, uz zemes, jūras un debesīm. Ēdenes iemītnieki sarunājās ar dzīvo un nedzīvo radību — ar lapām, puķēm un kokiem, un katru dzīvu radījumu, sakot no levijatāna ūdeņos, līdz knislītim saules staros — pētīdami viņu dzīves noslēpumus. Dieva godība debesīs, neskaitāmas pasaules savos kārtējos riņķojumos, “padebešu lidināšanās”, (Ijāb. 37:16) gaismas un skaņu, dienas un nakts noslēpumi — tie visi bija pirmās zemes skolas audzēkņu pētīšanas priekšmeti.
[22] Mūžīgais visuma Veidotājs atklāja viņu saprašanai dabas likumus un norises, un lielos patiesības pamatlikumus, kas pārvalda gara pasauli. “Dieva godības atziņas gaismā” (2. Kor. 4:6) viņu intelektuālās un garīgās spējas attīstījās, un viņi sāka aptvert savas svētākās esamības augstākos priekus.
Nākot no Radītāja rokas, ne vien Ēdenes dārzs, bet arī visa zeme bija apbrīnojami skaista. Neviens grēka traips nedz nāves ēna nemaitāja jeb neaptraipīja krāšņo radību. “Dieva augstība apklāj debesis un zeme ir pilna Viņa slavas.” (Hab. 3:3) Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni priecīgi gavilēja.” (Ijāb. 38:7) Zeme bija piemērots tā simbols, “kas ir lēnprātīgs un liels žēlastībā un uzticībā”; (2. Moz. 34:6) piemērots pētīšanas priekšmets tiem, kas bija radīti Viņa līdzībā. Ēdenes dārzs attēloja to, par ko Dievs vēlējās, lai visa zeme taptu. Dieva nodoms bija, lai cilvēku ģimene, skaitā pieaugdama, nodibinātu citus mājokļus un skolas, līdzīgus tai, kuru Viņš bija devis. Tādā kārtā visa zeme ar laiku būtu pilna mājokļiem un skolām, kur pētītu Dieva vārdus un darbus, un kur skolnieki arvien pilnīgāki tiktu sagatavoti atstarot bezgalīgos laikmetos Viņa godības atzīšanas gaismu.